Pastāsti par vietu
lv

Noslēgts Varšavas pakts, jeb Līgums par draudzību, sadarbību un savstarpējo palīdzību

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
14.05.1955

Varšavas pakts jeb Varšavas līgums (1955—91) bija PSRS Komunistiskās partijas uzspiests  "kolektīvās aizsardzības" līgums ar PSRS kontrolētajiem "sociālistiskajiem" režīmiem Austrumeiropas valstīs. Pati līguma noslēgšana ar PSRS marionešu valdībām bija vairāk kā formāla, jo PSRS pēc 2. Pasaules kara, kuru kopā ar nacionālsociālistu pārvaldīto Vāciju bija aizsākusi, tāpat pilnībā kontrolēja paktā ieklautās valstis.

Austrumeiropas valstis PSRS bija jau pārveidojusi par savām karabāzēm, un jebkuras novirzes no PSRS noteiktā kursa apspieda gan politiski mainot marionešu valdības (piemēram, ar tankiem Vācijas Demokrātiskā republikā 1953. gadā vai vēlāk, 1959.g.- okupētajā un PSRS sastāvā inkorporētajā Latvijā). PSRS, tai skaitā vēlāk aizsedzoties ar Varšavas paktu, veica arī militārus iebrukumus atkārtoti (pēc Vācijas Demokrātiskās Republikas 1953.g.) tai skaitā paša pakta dalībvalstu teritorijās (Ungārija,- 1956.g., Čehoslovakija- 1968.g.) 

Varšavas pakta parakstīšana tika deklarēta kā Austrumeiropas komunistiskā novirziena bloka atbilde uz Vācijas Federatīvās Republikas uzņemšanu NATO militārajā aliansē 1955. gada maijā. Taču šis populistiskais skaidrojums neiztur kritiku, jo Varšavas pakta savienība tika izveidota mazāk kā nedēļu pēc šī notikuma, sekojoši PSRS bija labi informēta par demokrātisko valstu plāniem un pats līgums bija tikai formāls papīrs de fakto krievu armijas leģitimizācijai Eiropā.

Varšavas paktu parakstīja:

  • Albānijas Tautas republika, 
  • Bulgārijas Tautas republika, 
  • Čehoslovākijas Sociālistiskā republika, 
  • Vācijas Demokrātiskā republika, 
  • Ungārijas Tautas republika, 
  • Polijas Tautas republika, 
  • Rumānijas Tautas republika un 
  • Padomju Savienība.

Albānijas Tautas republika1962. gada organizācijas darbā nepiedalījās un 1968. gadā pavisam izstājās no šīs organizācijas.

Vācijas Demokrātiskā republika beidza savu dalību Varšavas pakta organizācijā, jo 1990. gadā notika Vācijas atkalapvienošanās.

Varšavas pakta vadošās institūcijas bija Politiski konsultatīvā komiteja, kura izskatīja jautājumus par Varšavas pakta noteikumiem, to piemērošanu utt., un Apvienotā bruņoto spēku pavēlniecība, kura nodarbojās ar to, lai dalībvalstu bruņotie spēki spētu darboties vienoti, būtu kaujasspējīgi utt.

Varšavas pakta ietvaros, noteicošā loma bija PSRS, jo visas pārējās valstis, kuras parakstīja šo līgumu, bija PSRS satelītvalstis vai tās stiprā ietekmē.

1991. gada 1. jūlijā Varšavas pakta savienība izjuka 

1999. gada 12. martā Čehija, Ungārija un Polija, kas iepriekš bija Varšavas pakta savienības dalībvalstis, tika uzņemtas NATO. Vēlāk NATO pievienojās arī Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Albānija.

2004. gadā NATO pievienojās arī PSRS iepriekš okupētās Baltijas valstis.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Baltijas valstīs tiek izvietota dažādu NATO valstu karaspēka vienības, tādējādi būtiski mazinot spriedzi šajā reģionā pēc Krievijas iebrukuma UkraināBaltijas valstīs tiek izvietota dažādu NATO valstu karaspēka vienības, tādējādi būtiski mazinot spriedzi šajā reģionā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā02.02.2017lv
2
200,000 rumāņu protesta mītiņi Bukarestē pret Rumānijas politiķu korupciju01.02.2017lv
3
Līdz 20,000 protestantu Bukarestes ielās pret valdības plānu amnestēt arestētos korumpantus29.01.2017lv
4Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
5 Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus Atbildot uz Krievijas agresiju Eiropā, NATO nolemj savās dalībvalstīs Baltijā un Polijā izvietot starptautiskos spēkus08.07.2016lv
6Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi LatvijāPēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā23.10.1999lv, ru
7Čehoslovākiju pamet pēdējie padomju okupācijas spēkiČehoslovākiju pamet pēdējie padomju okupācijas spēki25.06.1991en, lv, pl
8Tikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto BerlīniTikai ar 18 balsu pārsvaru Vācijas Bundestāgs nolemj pārcelt Vācijas galvaspilsētu no Bonnas atpakaļ uz atbrīvoto Berlīni20.06.1991lv, pl
9Rumānijas demokrātiskā revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju Rumānijas demokrātiskā revolūcija. Demonstranti ieņem Komunistiskās partijas centrālo komiteju 22.12.1989lv, pl
10Rumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmuRumānijā sākās sacelšanās pret komunistisko režīmu16.12.1989lv, pl, ru
11Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
12Naktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka ČehoslovākijāNaktī no 20. uz 21. augustu piecas Varšavas pakta valstis iebruka Čehoslovākijā20.08.1968en, lv, pl, ru
13Ungārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukumaUngārijas valdība paziņo par izstāšanos no Varšavas bloka un lūdz ANO aizsargāt no PSRS iebrukuma02.11.1956lv, ru
14Vācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valstiVācijas Federatīvā Republika oficiāli kļūst par suverēnu valsti05.05.1955en, lv, pl
15Komunistiskais apvērsums ČehoslovākijāKomunistiskais apvērsums Čehoslovākijā25.02.1948lv, pl
16
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl
17PSRS lidmašīnas bombardē Ungārijas pilsētu Kassu. Ungārija piesaka karu PSRSPSRS lidmašīnas bombardē Ungārijas pilsētu Kassu. Ungārija piesaka karu PSRS26.06.1941en, lv, ru
18Staļins paraksta pavēli Nr. 794/5 par sagūstīto poļu armijas virsnieku masu slepkavību KatiņāStaļins paraksta pavēli Nr. 794/5 par sagūstīto poļu armijas virsnieku masu slepkavību Katiņā05.03.1940de, en, lv, pl, ru
19Nacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā KrievijaNacionālsociālistu Vācija nesodīti okupē Čehiju un Morāviju. 75 gadus vēlāk šo precedentu Eiropā, Ukrainā atkārto Putina vadītā Krievija15.03.1939lv, pl
20Poļu- lietuviešu 1831.g. sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Kauja pie DobresPoļu- lietuviešu 1831.g. sacelšanās pret Krievijas okupāciju. Kauja pie Dobres17.02.1831lv, pl

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Тодор ЖивковТодор Живков07.09.191105.08.1998ru
    2Imre NagyImre Nagy07.06.189616.06.1958de, en, fr, lt, pl, ru
    3Ņikita HruščovsŅikita Hruščovs15.04.189411.09.1971en, lv, pl, ru

    Vietas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Warschau, PräsidentenpalastWarschau, Präsidentenpalast00.00.1643de, en, pl, ru
    Birkas