Paulis Sprincis

Paulis Sprincis bija Latviešu leģiona virsnieks, Vācu krusta zeltā kavalieris[1].

Paulis Sprincis dzimis Cēsu apriņķa Grašos zemnieku ģimenē.

1932. gadā Sprincis beidzis Rīgas komercskolu, pēc tam Latvijas Universitātē studējis tautsaimniecību, vienlaikus strādājot.

1941. jūnijā, pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Paulis Sprincis brīvprātīgi piesakās dienestā jaunformētajās latviešu vienībās un tiek ieskaitīts 272. Daugavgrīvas policijas bataljonā, tā sastāvā piedalās Varšavas geto ārējā apsardzē 1942. gada augustā un septembrī.

Vēlāk Sprincis tiek ieskaitīts 19. divīzijas sastāvā.

1943. gada 8. jūnijā apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu, bet 1943. gada 11. jūlijā tiek paaugstināts par kapteini.

1943. gada nogalē Sprincis tiek nozīmēts par vada komandieri virsleitnanta Graumaņa izveidotajā 2. latviešu brigādes 42. pulka slēpotāju rotā.

1944. gada 25. februārī Sprincis tiek nozīmēts apmācības brigādē, pēc tam nonāk 19. divīzijas 19. fizilieru (Laumaņa) bataljonā.

1944. 11. jūlijā Paulis Sprincis tiek paaugstināts par virsleitnantu, bet 1944. gada 9. augustā apbalvots ar I šķiras Dzelzs krustu.

1944. gada decembrī Sprincis tiek iecelts par 19. divīzijas 19. fizilieru bataljona 2. rotas komandieri.

Virsleitnants Paulis Sprincis izrāda īpašu varonību cīņās pie Bikseriem 1944. gada 7. novembrī, izraujoties ar savu rotu no aplenkuma, kā arī nogriežot uzbrucējiem atkāpšanās ceļu, kā arī 1944. 27. decembrī, kad, par spīti no artilērijas šāviņa gūtam ievainojumam, Sprincis ved savu rotu triecienā un turpina cīņu līdz atbalsta punkts ir nodrošināts, neskatoties uz to, ka papildus tiek ievainots abās rokās un kājā. Par izrādīto cīņassparu Sprincis 1945. gada 28. februārī tiek apbalvots ar Vācu krustu zeltā.

1945. gada martā Sprincis tiek piekto reizi ievainots un evakuēts no Kurzemes cietokšņa uz armijas hospitāli Vācijā, kur arī sagaida kara beigas.

Pēc kapitulācijas Sprincis nonāk karagūstekņu un vēlāk bēgļu nometnē Rietumvācijā, līdz kamēr 1948. gadā emigrē uz Austrāliju.

Tur Sprincis sākotnēji pelna iztiku kā mežcirtējs Tasmanijā, vēlāk darbojas par grāmatvedi kādā celtniecības uzņēmumā.

Virsleitnants Paulis Sprincis mirst Brisbenā 2006. gada 1. oktobrī

***

Brisbanē 2006. gada 1. oktobrī aprūpes namā miris augsti apbalvotais latviešu leģiona virsleitnants un Daugavas Vanagu Austrālijā pirmais un galvenais dibināšanas iniciators Pauls Sprincis. Aizgājēja paša aprakstītais dzīves gājums ievietots DV organizācijas vēstures apceres "Laiks, telpa, ļaudis" 3. grāmatā.
"Esmu dzimis 1912. gada 10. aprīlī Madonas apriņķa Grašu pagastā, jaunākais no trim bērniem. Brālis kritis Kurzemes cietokšņa kaujās. Tēvs 1914. gadā iesaukts kara dienestā, bet no kara neatgriezās. Mātes un ģimenes apstākļi ļoti grūti. Ar septīto dzīves gadu gāju ganu gaitās un Grašu pagasta pamatskolā, pēc kuras beigšanas 1926.gadā kancelejas ierēdnis Meirānu pagasta valdē. Ar 1928. gadu Rīgā un darbs A/S "Zemnieku domas", vakaros mācījos Rīgas pilsētas Komercskolā, ko beidzu 1934. gadā. Tai pašā gadā sāku tautsaimniecības studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. (Studentu korporācijas Patria filistrs) Obligātais karadienests 1935./36 gadā; instruktoru rota un virsnieka vietnieka kursi. Atjaunoju studijas; grāmatveža darbā Nacionālajā teātrī. 1939. gadā saņēmu valsts stipendiju studiju beigšanai, bet krievu ienākšana tās pārtrauca. 1941. gadā brīvprātīgi aizgāju dienēt 16. bataljonā. Beidzu virsnieku kursus un tiku paaugstināts par leitnantu. Piedalījos cīņās pie Volhovas, Veļikajas, Opočkas, Vidzemes un Kurzemes kaujās. Piecas reizes ievainots, paaugstināts virsleitnanta pakāpē; apbalvots ar II un I šķ. Dzels krustu un Vācu krustu zeltā, kā arī ar Ziemas kauju medaļu, Trieciennozīmi un levainojuma nozīmi sudrabā. 1945. gada martā mani ievainoja un pārveda uz Vāciju. Gūstā Chamā un Rēgensburgā. Bēgļu nometnē Ambergā. 1948. gadā ieceļoju Austrālijā."
Darbs Tasmanijas pavalstī. Pēc pirmās algas saņemšanas sākusi sūtīt saiņus uz Rietumvāciju, lai palīdzētu invalīdiem un tbc slimajiem. P. Sprincis: "Drīz sākām spriest, vai nevajadzētu labāk mēģināt to darīt visiem kopā. Domājām - ja vienā vietā sāks organizēties - citi sekos." 1949.gada 22. jūnijā nodibināta DV Tasmanijas nodaļa ar P. Sprinci valdes priekšsēža amatā (līdz 1951. gadam). Toreizējais DV Amerikāņu joslas (Rietumvācijā) valdes priekšsēdis maj. E.Stīpnieks apstiprinājis P. Sprinci par DV oficiālo pārstāvi visā Austrālijā. Sekojusi nodaļas dibināšana Melburnā, Sidnejā u.c.
1952. gadā pārcēlies uz dzīvi Kvīnslandes pavalsts galvaspilsētā Brisbanē, kur 1952. gada 30.janvārī piedalījies DV nodaļas dibināšanā un ievēlēts valdes priekšsēža amatā. Sekojošos gadu desmitos veicis dažādus amatus un dažādus darbus. 1959. gadā apbalvots ar DV nozīmi zeltā. Līdzās iepriekš minētajam - bijis Pasaules brīvo latviešu apvienības Brīvības fonda pārstāvis, grāmatvedis vietējā Latviešu ev.lut. draudzē, Brisbanes Latviešu nama idejas rosinātājs un palīgs tās īstenošanā 1953. gadā, dziedājis Brisbanes Latviešu biedrības korī.

Avots: "Laiks", 11.11.2006