Emīls Grapmans

Pulkvežleitnants. Korporācijas SELONIJA filistrs. Dzimis Pļaviņās, miris Fellbach (Vācija).

Sekojot pirms gada mūžība aizgājušajai dzīvesbiedrei, 7. augustā Felbahā, Vācijā, miris pulkv.-leitn.  Emīls Grapmans.  Dzimis 1903.g. 11. janvārī Pļaviņās; skolas gaitas sācis Rīgas pilsētas reālskolā, bet, sākoties 1. pasaules karam, izglītību turpinājis bāgļu gaitās Krievijā.  Atgriežoties Rīgā, mācījies toreizējā Latviešu izglītības biedrības reālskolā, vēlākajā Rīgas pilsētas II vidusskolā. Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas piedalījies brīvības cīņās. 1919.gada rudenī komandēts uz Latvijas Kara skolu, kuras sastāvā piedalījies Kurzemes atbrīvošanas kaujās. Pēc kara skolas beigšanas virsnieka gaitas sācis 7. Siguldas kājnieku pulkā, kur komandējis rotu, bijis pulka adjutants, arī Alūksnes pilsētas komandants. Pēc miera laika virsnieku kursu beigšanas pārcelts uz Latgales divīzijas štābu Rēzekne par sevišķu uzdevumu virsnieku. Kādu laiku bijis arī Rēzeknes pilsētas komandants. 1924.gadā pārcelts uz "Latvijas Kareivja" redakciju, kur bijis sekretārs, redaktora palīgs un atbildīgais redaktors. 1925. gada rudenī kā LU tieslietu fakultātes students uzņemts Selonijā. 1937. gadā iecelts par kara ministra ģen. Jāņa Baloža adjutantu, tā paša gada rudenī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. Ģenerālim J.Balodim aizejot no kara ministra amata, pārcelts uz Armijas ekonomisko veikalu, kur bijis operātīvās daļas priekšnieka palīgs. 1941. g., izmantojot izdevību glābties no komunistu terora, aizbraucis uz Vāciju, kur Berlīnē strādājis Siemensa koncerna pārvaldē.  1942. g. no jauna uzvilka karavīra svārkus, sākumā kā sevišķu uzdevumu virsnieks vācu armijas virspavēlniecības sakaru štābā, vēlāk pārskaitīts uz Latviešu leģiona ģenerālinspektora štābu par aprūpes daļas priekšnieku. Rīgas ielenkuma laikā bijis no robežsargu pulkiem saformētas kaujas grupas štāba priekšnieks. Kara beigās nokļuvis Dānijā, no turienes 1945. g. rudenī pārcēlies uz Zviedriju. Te sākumā bijis strādnieks, tad laboratorijas vadītājs, grāmatvedis un pēdējos desmit gadus pirms pensionēšanās prokūrists kādā zviedru ķīmiski-tehniskā koncernā. Pēc pensionēšanās pārcēlies uz dzīvi Vācijā. Apbalvots ar vairākiem Latvijas, Igaunijas,Lietuvas. Polijas un Vācijas ordeņiem un goda zīmēm.

Avots: "Laiks", 19.08.1989 un 23.09.1989