Edgars Blaus

Otrais pasaules karš. 1942. gada vasarā Fr. Grauda rēderejas kuģis "Everelza" no Baltimoras atvedis kravu uz Brazīliju, un Rio ostā uzņēmis smagu dzelzsrūdas lādiņu vedumam uz Savienotajām Valstīm.
Uz komandas tilta kapteinis Edgars A. Blaus. Konvojā braucot, 13.augustā Karību jūrā starp Kubu un Haiti uzbrūk vācu kara flotes zemūdene. Torpēda trāpa kuģim pašā vidū un pāršķeļ uz pusēm, nogalinot visus mašīnistus. Smagais vidus ātri grimst, abi gali augšā. Jūrnieki gan tvēruši glābšanas vestes, citi lēkuši tāpat jūrā — bojā gājuši 24 cilvēki. Tai laikā AP ziņu aģentūra vēsti, ka 9 mēnešu laika vācu zemūdenes nogremdējušas 454 sabiedroto un neitrālo valstu kuģus. E. Blaus paliek dzīvs, līdz ar viņu bocmanis Fricis Rūsis un vēl daži no apkalpes.Nedaudzos izglābtos konvoja apsardze nogādājusi Guantanamo līcī ASV flotes bazē Kubā; no turienes Ņujorkā. 32 gadus vecais kapteinis ievainots, un vēlāk saņem apbalvojumu (Mariner's medal) un prezidenta H.S. Trumana goda diplomu.
E. Blaus dzimis 1910. g. 5. martā Mangaļu pagasta, Daugavgrīvā. 1936. g. beidzis Krišjāņa Valdemāra jūrskolu Rīgā ar tālbraucēja kapteiņa grādu, dabūjis vietu uz Fr. Grauda rēderejas kuģiem. 1939. g. bijis 1.stūrmanis. Vēlāk braucis uz "Liberty" tipa kuģiem, pārvadājot kara materiālus un citu kravu Atlantijas okeānā un Vidusjūrā.
Pēc kara kapt. Blaus saistās ar veclatvieša Roberta G. Smita (Smith) smalkmehanisko darba rīku ražošanas firmu Ņuarkā (NJ), (Tool Manufacturing Co.). 1947. gadā viņš dodas laulība ar firmas īpašnieka meitu Irmu, mehanikas inženieri , kas B.M.E. akadēmisko grādu ieguvusi kā pirmā sieviete Ņudžersijas pavalstī. Brāļu Smitu divos uzņēmumos darbu atrada daudzi latviešu jauniebraucēji piecdesmito gadu sākumā. Darba devēji cēlušies no Dignājas pagasta un Līvāniem, agri pārcēlušies uz Rīgu un ap 1906.g. ieceļojuši Amerikā, kur mainījuši uzvārdu un atraduši darbu metālapstrādāšanā. No vienas darbnīcas radušies divi uzņēmumi, kas uzplaukuši ar ražojumiem kara rūpniecībai. Abi brāļi bijuši arī Ņujorkas draudzes labvēļi jau četrdesmito gadu beigās, sevišķi Roberts un viņa ģimene.

E. Blaus bija firmas viceprezidents un pārzināja ražojumu izvietošanu.
Pēc neilgas atrašanās slimnīcā miris 28. augustā Livingstonfi, apglabāts Flemingtonā ģimenes kapos, kur jau atdusas dzīvesbiedre un viņas vecāki. Ņudžersijā paliek dēls, uzņēmuma turpinātājs, meita ar mazbērniem; svaine.

Avots: "Laiks", 27.09.1989