Kārlis Munters

Čellists Kārlis Munters dzimis 1898. gada 13. decembrī Rīgā. Bērnības dienas aizrit Majoros pie Lielupes ūdeņiem. Šī vide viņā izraisa burāšanas prieku līdz kaislībai, kam paliek uzticīgs visa mūža gājumā. Baltijas jahtu regatē viņš izpelnās zelta medaļu. Čella spēli Kārlis Munters sācis mācīties jau Pirmā pasaules kara laikā Krievijas ķeizariskajā mūzikas skolā Kostromā pie prof. Epifanova. 1921. gadā K. Munters iestājas Latvijas konservatorijā Oto Fogelmana klasē, bet beidz prof . Alfrēda Ozoliņa klasi 1928. gadā. Papildinās Leipcigas konservatorijā, Vācijā, pie prof. Jūlija Klengela (Julius Klengel). Munters spēlēja Nacionālās operas, radiofona orķestrī, kā arī deva solo koncertus, tai pašā laikā esot par radiofona orķestra inspektoru. Blakus minētajam darbam K. Munters vadīja Rīgas 1. pamatskolas mūzikas studijā čella klasi, kur audzēkņu skaitā toreiz bija Ingus Nāruns, Juris Brēmšs, Jānis Ozoliņš. Šo laika posmu aizņem 15 ražīga darba gadi.
Trimdas gaitās Kārlis Munters ar ģimeni nonāk Ņujorkā. Kopā ar dzīvesbiedri koloratūrsoprānu Ilgu Lamberti-Munteri un klaviernieku, komponistu Alfrēdu Štrombergu muzicējuši vismaz kādos pāra simts koncertos, to skaitā arī ASV nodzīvotajā dzīves posmā. 1969.gadā K. Munters Ņujorkā atzīmēja mūziķa darba 50 gadus ar koncertu Salas baznīcā, Longailendā, kur par pavadītāju bija komponists Bruno Skulte. Ilgus gadus Kārlis Munters vadīja Ņujorkas latviešu skaņu mākslinieku kopu, pulcēdams izkaisītos amata brāļus un draugus.
Munteri izaudzinājuši dēlu Manfrēdu, kas darbojas par ārstu ortopēdu.
Kārļa lielā mīlestība bija burāšana. Divdesmito gadu vidū, konservatorijas laikā, ik nedēļas nogale vasarā tika ziedota ūdeņiem. Kādā vasarā no vienpadsmit regatēm deviņas pirmās godalgas tika Kārlim. Profesors Vītols reiz teicis: "Munter, es nezinu, kas jūs esat lielāks: čellists vai zēģelētājs". Tas bijis pārsteigums, jo nevienam nebija ienācis prātā, ka profesors seko arī sporta ziņām.
Daudz laika un uzmanības Kārlis veltīja saviem apdāvinātajiem un centīgajiem skolniekiem. Atceros, ka viņš, atnācis pēc otrās stundas ar Ingu Nārunu, pateica: "Ir patīkami, ja bērnam noliek roku uz stīgām pareizā vietā, un tur tā paliek."
Kārļa Muntera dzīves pavediens pārtrūka 1980. gada 24. aprīlī Longailendā, Ņujorkā. Viņš pārpelnots un pelnu urna apglabāta Brāļu kapos Katskiļos, ASV.

Avots: "Latvju mūzika", 01.01.1983