Jānis Zuntaks

Nesagaidījis savu 79. dzimšanas dienu, ātri un negaidot, pēc sīvas cīnīšanās ar nenovēršamo, mūžības sniegos ieputināts gleznotājs Jānis Zuntaks, Kanādas latviešu mākslinieku trrupas LATVIS ilggadējs priekšnieks, viens no mūsu mākslinieku saimes zīmīgākajiem ainavistiem, savu sniegumu drošs meistars.
Jānis Zuntaks dzimis 1906. gadā Liepājā, pēc Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas beigšanas iestājās Latvijas mākslas akadēmijā, kur beidz Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu "Zvejnieki ostā". Tomēr savos tālākajos mākslinieciskos meklējumos Zuntaks visvairāk pievērsies ainavu gleznošanai, un latviešu mākslas draugiem viņš vistuvāk pazīstams un iemīlēts ar saviem drošu roku, ritmiski trieptiem ziemas noskaņu gleznojumiem, kur sniega mirdzošais baltums izceļas košos pretstatos ar krāsu, gaismas un ēnu rotaļām. Jau kā students Mākslas akadēmijā Jānis Zuntaks uzrāda savas izcilās organizatora un sabiedriska darbinieka spējas. Viņš ir viens no mākslinieku biedrības "Zaļā zeme" dibinātājiem un tās pirmais studentu vecākais, ir studentu pārstāvis Akadēmijas profesoru padomē, stipendiju padomē un Akadēmijas audzēkņu padomes priekšnieks. Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas Jānis Zuntaks strādā arī par zīmēšanas skolotāju un vada dekoratīvo darbnīcu Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā. Kaut Liepājas posmā māksliniekam radušies ap 130 darbu, viņš dodas trimdā uz Vāciju tikai ar vienu dzimtenes ainavu...
Pirmos trimdas gadus Zuntaks vada Augsburgā, kur ir skolotājs Ausekļa ģimnāzijā un Augsburgas Tautas augstskolā. Šai laikā rodas viņa akvareļu cikls par bēgļu dzīvi un rosīgi viņš piedalās kā latviešu, tā starptautiskās bēgļu izstādēs. 1948. gadā Jānis Zuntaks ar ģimeni izceļo uz Argentīnu, kur atrod ilustrātora darbu kādā pazīstamā Argentīnas grāmatu apgādā. 1953.gadā viņš kāl vienīgais latvietis piedalās Argentīnas grafiķu apvienības izstādē un 1958. gadā Argentīnas latviešu Latvijas valsts svētku izstādē. Tomēr ne Argentīnas klimats, ne dzīves apstākļi mākslinieku apmierina. 1958. gadā Zuntaku ģimene pārceļas uz Kanādu, kur sākas mākslinieka ļoti rosīgs un sekmīgs darba posms. Jau 1959.gadā viņa darbi ir Jaunatnessvētku izstādē un viņš piedalījies visās LATVJA, Dziesmu svētku un Kultūras fonda izstādēs, kā arī palīdzējis šo izstāžu organizēšanā. Jānis Zuntaks bijis arī PBLA Kultūras fonda mākslas nozares referents, no 1962. gada ar pārtraukumiem latviešu mākslinieku biedrības LATVIS cienīts un iemīļots priekšnieks.
Savā rosīgajā mūža Jānis Zuntaks nav aizmirsis arī jaunatni un daudzus gadus mācījis latviešu mākslas vēsturi Toronto latviešu ģimnāzijā.
Kaut Kanādas dzīves posmā Zuntaku skar smagas traģēdijas, nedaudzu gadu atstarpē zaudējot pirmo dzīves biedri Ellu un meitu Lolitu, kas abas mirst traģiskā nāvē, Zuntaks tomēr atkal atgūst savu miera pilno enerģiju un kluso humoru, kas tik zīmīgs viņa sadzīvē ar draugiem un māksliniekiem.
Jāņa Zuntaka negaidītā aiziešana, īsu laiku cīnoties pret neglābjamu audzēju, dziļi skar viņa dzīves biedri Kiliju, dēlu Alvi, meitu Viju Bērziņu, znotu Juri un mazmeitu Mārīti, kuru vectēvs tik ļoti mīlēja un citus tuviniekus, kā arī plašo kolēģu un mākslas draugu saimi.
 

Avots: "Laiks", 14.09.1985