Olga Rituma

š.g. 17. septembra vēlā vakara stundā šīs zemes gaitas beidza agronome skolotāja Olga Rituma. Viņa dzimusi 1898. gada 5. janvāri, Madonas apriņķa Mētrienas pagasta "Salās", lauksaimnieku Jāņa un Elizabetes Reveliņu ģimenē. Beigusi Mētrienas pagasta skolu, Ļaudonas draudzes skolu, apmeklējusi Lauksaimniecības skolu Jelgavā un Viļa Olava komercskolu Rīgā. lesākto izglītības gaitu pārtrauc Pirmais pasaules karš. Olga Reveliņa kopā ar māsu Valentīnu dodas uz Pēterpili, kur nobeidz ģimnāziju. Atgriezusies Latvijā, strādā kā skolotāja Mētrienas pagasta skolā. 1919. gada rudenī iestājas LU Lauksaimniecības fakultātē. Ir arī audzēkne Seces Lauksaimniecības skolā. kur iepazīstas ar Jāni Rezovsku Ritumu, ar kuru 1924. gada 2. decembrī slēdz mūža derību. Vienu gadu jaunais pāris strādā vīra vecāku lauksaimniecībā, bet jau 1925. gada rudenī Olga Rituma turpina studijas LU. Prakses gadu strādājusi Aucē. 1927. gadā ļoti sekmīgi aizstāv savu diplomdarbu un saņem | LU Lauksaimniecības fakultātes beigšanas diplomu ar agronomes grādu.
1930. gada februārī nodibinoties mazpulkiem, redzam arī viņu dibinātāju saimē. Tā paša gada rudenī Latvijas Lauksaimniecības kamera aicina agronomi Olgu Ritumu par mazpulku instruktori un 1931. gadā ieceļ viņu par Gulbenes rajona inspektrisi. Līdztekus darbam mazpulkos Olga Rituma ir skolas pārzine Gulbenes pamatskolā, aktīva aizsardžu pulciņā kā tā vadītāja. 1938.gadā ģimene pārceļas uz Jelgavu, kur darbs Lauksaimniecības kamerā. Nežēlīgajai komunistu okupācijai pārņemot Latviju, kā vienu no pirmajiem apcietina Olgas Ritumas dzīvesbiedru un ievieto Centrālcietumā Rīgā, bet jau drīz no turienes aizved uz Sibiriju, un līdz pat 1991. gadam ģimenei par viņa likteni ziņu nav. Pēc turpat 50 gadiem meita Ilga un dēls Jānis saņem ziņu, ka tēvs miris izsūtījumā 1943. gadā. Komunisti apcietina un moku ceļā aizved arī Olgas Ritumas brāli Jāni. Par viņa likteni ziņu nav. Paliek mazais dēliņš Jānītis, kuru savā ģimenē uzņem Olga Rituma.
Kara vilnis Olgu Ritumu, viņas māti Elizabeti un trīs mazos bērnus aizdzen uz Vāciju, Libochas pilsētiņu pie Čehoslovakijas robežas. Šeit iznāk piedzīvot otro krievu uzbrukumu, no kura izdodas paglābties, nonākot Markrēdevicā. Olga Rituma tūdaļ nodibina latviešu bēgļu bērnu pamatskolu. Vēlāk tiek dibināta arī ģimnāzija, kurā viņa strādā kā skolotāja. Pārceļoties uz Bābenhauzenu pie Hanavas, Olga Rituma strādā nometnes latviešu skolā, līdztekus nodibinādama un vadīdama daiļdārzniecības kursus. No pēdējās dzīves vietas Vācijā, Kleinkēcas pie Augsburgas, izceļo uz Ameriku un apmetas pie meitas Bostonā, bet jau 1951. gadā ģimene ierodas Čikāgā, kur Olga Rituma tūdaļ iesaistās Kr. Barona latviešu skolā. Skolas darbā nostrādāti 65 gadi! Par darbu paidagoģijā apbalvota ar ALA atzinības rakstiem 1966. un 1976.gadā, tāpat saņēmusi goda diplomu par darbu latviešu jauniešu vasaras skolā Garezerā. Latvijā apbalvota ar Mazpulku atzinības rakstu un Aizsargu nopelnu krustu par darbu Madonas aizsardžu pulkā.
Par aizgājēju skumst ikviens, kuram bijusi izdevība ar viņu tikties, un kuplā ģimene — dēls Jānis, meita Ilga un znots Ilmārs Dukāts, dēls Jānis Reveliņš un Astra, 8 mazbērni un 6 mazmazbērni. Atvadu piemiņas brīdi Čikāgā vadīja mācītājs Dr. Arturs Liepkalns. Aizgājēju pārpelnoja "Akācijas" kapličā.

Avots: "Laiks", 03.10.1992 un 31.10.1992