Ausma Kreicberga

Aizupes pirmās pakāpes pamatskolā pag. sestdienā bērni gatavojušies Ziemassvētku eglītes dedzināšanai. Skolas sarīkojumā ieradušies visi skolnieki un viņu vecāki. Telpās valdījusi jautra čala. Pavisam negaidot prieki pārvērtušies dziļās sērās, kas radījušas lielu saviļņojumu plašā apkārtnē. Eglīti dedzinot, noticis traģisks nelaimes gadījums, kas prasījis divu skolnieču dzīvības: 10 g. v. Ausma Kreicberga no Aizupes pag. Udadžiem un 9 g. v. Alma Lagzdiņa no Kalniņiem pie eglītes vārīgi apdedzinājušās.
Traģiskais atgadījums norisinājies šādi: pamatskolas zālē sākusies Ziemassvētku svinēšana. Iededzināta eglīte. Bērni gaidījuši ludziņas „Pēterīša Ziemassvētki" izrādi pamatskolas skolnieku izpildījumā. A.Kreicbergai un A. Lagzdiņai, kas bijušas apdāvinātas skolnieces un sevišķi labi deklamējušas, šai ludziņā iedalītas rūķīšu lomas. Pamatskolas pārzinis F. Bahs un skolotāja Z. Kalniņa priekš izrādes rūpīgi pārbaudījuši bērnu kostīmus un rekvizītus.  Kad viss atrasts labā kārtībā, izrāde sākusies. Uz skatuves galda bijusi novietota maza eglīte. Lomu tēlotājiem vajadzējis aizdedzināt eglītē piecas svecītes. Liktenīgā kārtā šo piecu svecīšu dedzināšana radījusi negaidītu nelaimi. Pie eglītes piestājusies Kreicberga un Lagzdiņa rūķīšu tērpā, kas darināts no vieglas drānas un vates. Rūķīšiem bijušas arī no pakulām veidotas bārdas. Izrādes uztraukumā meitenes nav aizdedzinājušas vispirms augšējās svecītes, kā to norādījuši skolotāji, bet gan apakšējās. Kad A. Kreicberga aizdedzinājusi vienu apakšējo svecīti, viņa mēģinājusi dedzināt otru, kas atradusies virs pirmās. Viņas tērpa piedurkne nokarājusies uz leju un pieskārusies iepriekš aizdedzinātās svecītes liesmai. Piedurkne pēkšņi uzliesmojusi. Tai mirklī pirmā attapusies Lagzdiņa. Viņa drošsirdīgi piesteigusies pie savas draudzenes un mēģinājusi apslāpēt degošās drēbes, bet liesmas aizdedzinājušas arī viņas vieglo tērpu. Jau nākošā brīdī liesmas pārsviedušās uz rūķīšu bārdām. Nelaimīgās meitenes degušas kā lāpas. Viss tas noticis tik ātri, ka neviens nepaspējis aptvert lielo nelaimi. Zālē izcēlies neaprakstāms uztraukums. Nākošos acumirkļos pirmais attapies skolas priekšnieks F.Bahs. Viņš uzlēcis uz skatuves un tāpat kailām rokām mēģinājis glābt meitenes, pūlēdamies apslāpēt liesmas. Tās viņam vārīgi apdedzinājušas seju un rokas. Lielo paniku vēl vairāk palielinājuši degošo skolnieču izmisuma saucieni pēc palīdzības. Uz skatuves uzsteigusies arī skolotāja Z. Kalniņa. Redzot, ka skolas priekšnieks jau vārīgi apdedzinājies un neko nespēj darīt nelaimīgo skolnieču glābšanai, viņa attapusies un saukusi: "Mēģiniet uguni noslāpēt ar svārkiem." Bahs nekavējoties novilcis svārkus un mēģinājis ar tiem aptīt Kreicbergu. Kalniņa norāvusi skatuves priekškaru, lai tajā ietītu degošos bērnus. Palīgā piesteigušies arī citi izrīkojuma dalībnieki. Sākumā Lagzdiņa mēģinājusi pati apdzēst liesmas, bet tad, izmisumā nolēkusi no skatuves zālē. Tur uztraukums kļuvis vēl lielāks. Mazie bērni bailēs klieguši un saukuši pēc mātēm, bet citi panikābdrūzmējušies ap durvīm un ar varu centušies izkļūt ārā. Citi, lai palīdzētu nelaimīgajiem bērniem, skrējuši meklēt ūdeni un nesuši sniegu, ar ko apslāpēt skolnieču degošos apģērbus, Negaidītā nelaime sarīkojuma dalībniekus tā samulsinājusi, ka viņi nesapratuši, ko darīt. A. Lagzdiņai palīgā steidzies viņas tēvs un daži citi vakara dalībnieki. Tēvs darījis visu iespējamo, lai glābtu sava nelaimīgā bērna dzīvību, bet arī viņš vārīgi apdedzinājies. Kad beidzot ar lielām pūlēm liesmas apslāpētas, tad izrādījies, ka abas skolnieces vārīgi apdegušas. No drēbēm atlikušas tikai skrandas. Meiteņu rokas, seju un ķermeni klājušas dziļas deguma brūces. Meitenes mocījušās neciešamās sāpēs. Kad pirmais apmulsums pārgājis, apdegušajām skolniecēm turpat uz vietas sniegta pirmā palīdzība, bet pēc tam viņas nogādātas Tukuma pilsētas slimnīcā. Reizē ar skolniecēm uz slimnīcu vajadzējis vest arī skolas pārzini F.Bahu, jo arī viņš pats smagi apdedzinājies. Pārējie palīdzības sniedzēji apdedzinājuši rokas un sejas, bet viņu apdegumu brūces nebija bīstamas.
Tukuma slimnīcā A. Kreicberga un A. Lagzdiņa no apdeguma brūcēm mirušas. Skolotāja F. Baha dzīvībai briesmas nedraud, bet viņam vajadzēs ilgāku laiku ārstēties. Traģiskā nelaime Aizupes pamatskolā vissmagāko triecienu sāgādājusi abu mirušo skolnieču vecākiem. Viņiem līdzi sēro arī viss pagasts. Abu bērnu sadegšanā nav neviens vainojams. Kā viņu vecāki, tā pārējie redzējuši, ka tā bijusi liktenīga nejaušība. A.Kreicbergas un A. Lagzdiņas mirstīgās atliekas no Tukumā slimnīcas pārveda atpakaļ uz Aizupes pagastu. Viņu apbedīšana vietējos kapos notiks otros Ziemassvētkos.

Avots: "Jaunākās ziņas", 21.12.1937