Artūrs Bērziņš

Nesagaidījis savu 80. dzimumdienu, kas būtu svinama 22. augustā, satiksmes negadījumam par upuri kritis rakstnieks un bijušais ilggadīgais Latvijas Nacionālā teātra direktors Arturs Bērziņš. 11. jūlija pēcpusdienā, netālu no savas dzīves vietas Stokholmas priekšpilsētā šķērsojot kādu ļoti dzīvas satiksmes ielu, viņš pakļuvis zem auto, kas to uz vietas nogalinājis.  Nelaiķis vispār pēdējos gados baidījās no ielas šķērsošanas un labprāt vēlējās, lai kāds viņu pārved pāri. Gadījās arī visādi gluži dīvaini nelaimes gadījumi. Piemēram, pagājušajā ziemā Arturam Bērziņam bija uzbraucis virsū kāds zēns ar savām ragaviņām, notriecot gar zemi un sagādājot lūzumu pleca kaulā.
Ar Artura Bērziņa pēkšņo, traģisko nāvi Zviedrijas latviešu saime un latvieši vispār zaudējuši vienu no saviem markantākajiem vecās paaudzes kultūras darbiniekiem. Kad viņš 1944. g. rudenī kā trimdinieks ieradās Zviedrijā, tam piešķīra tā saucamo arhīva darbu, un Bērziņš kļuva Zviedrijas karaļa vasaras rezidences Drotningholmas teātra muzeja darbinieks, bet pēdējos gadus dzīvoja kā Zviedrijas tautas pensionārs.
Visā trimdas laikā ievērojama ir bijusi Artura Bērziņa sabiedriskā rosme un literārā darbība. 1947. g.Bērziņš panāca starptautiskā PEN kluba piekrišanu atjaunot trimdā Kirhenšteina valdības slēgto Latvijas PEN klubu. Toreiz viņu ievēlēja par tā pirmo trimdas laika prezidentu, bet priekš 5 gadiem uzņēma par goda biedru. Literārā darbība rezultējusies ļoti plašajās monogrāfijās par Jāni Jaunsudrabiņu un latviešu teātra tēvu Ādolfu Alunānu, kā arī ne mazāk plašajā Latvijas nacionālās valdības pilnvarnieka biogrāfijā Kārlis Zariņš dzīvē un darbā. Ar plašo pētījumu par Latvijas lauku teātra sākumiem radies svarīgs ieguldījums mūsu skatuves mākslas vēsturē. Jāatzīmē arī daudzie interesantie atmiņu raksti un vēsturisku personu portretējumi, kas daļēji savākti grāmatā Pazīstamas sejas, daļēji palikuši tikai periodikas iespiedumos. Kaut sasniedzis 80 gadu robežu, Arturs Bērziņš joprojām bija spēka un ierosmju pilns. Traģiskā nāve viņu atrāvusi nost no daudziem nepaveiktiem darbiem.

Viņš bija dzimis Vecpiebalgā.

Avots: "Laiks", 18.07.1962