Alberts I

Viņa valdīšanas laikā notika Pirmais pasaules karš, kura laikā pār lielāko daļu valsts valdīja Vācijas impērija. Ir ticis apbalvots ar vairāku valstu ordeņiem. 1923. gadā piešķirts I šķiras Lāčplēša Kara ordenis, 1930. gadā — I šķiras Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi. Alberts I ir vienīgais ārzemnieks valsts vadītājs, kas saņēmis divus augstākos starpkaru Latvijas apbalvojumus.

Miris nelaimes gadījumā 1934. gadā 58 gadu vecumā. Par Beļģijas karali pēc Alberta nāves kļuva viņa dēls Leopolds III.

 Latvijas kareivis" 1934.gadā raksta: "Svētdienas rītā Rīgā pienāca sēru ziņa, ka traģiskā nāvē miris Beļģijas karalis Alberts. Par traģisko notikumu Beļģijas oficiālā aģentūra sniedz šādas tuvākas ziņas: Karalis sestdien sava kambarsulaiņa pavadībā izbrauca automobilī ekskursijā uz Maršledamu pie Namiras, lai kāptu turienes augstajās klintīs. Karalis pēc paraduma atstāja kambarsulaini automobilī un lika tam gaidīt, teikdams, ka atgriezīšoties apmēram pēc stundas. Nesagaidījis valdnieku atgriežamies un veltīgi viņu meklējis, kambarsulainis telefonēja uz Briseli, no ku rienes tūliņ izbrauca uz Maršledamu vairākas personas, kas ļoti labi pazīst šo novadu. Kopā ar brīvprātīgiem, kas paši pieteicās kā palīgi, un žandarmēriju, tās tūliņ uzsāka meklēšanu. Plkst. 2 naktī stāvas klints pakājē atrada karaļa nedzīvo ķermeni. Liktenīgais kritiens noticis, kā liekas, tikai no 12 metru augstuma. Karalis nokrita uz Namiras-Maršledamas ceļa tieši zem klints izciļņa. Nelaimes vietā ceļš ir ļoti šaurs. Klintis vietām paceļas līdz 200 metru augstumam. Karalis, būdams kaislīgs alpīnists, katru gadu ilgāku laiku uzturējās Šveices Alpos. Bet kad valsts darīšanas viņam neļāva no Briseles uz ilgāku laiku aizceļot, viņš mēdza izbraukt Namiras apkārtnē. Dabas ainava tur ir reti krāšņa. Karalis, parasti vienatnē, devās garākā maršrutā kājām un kāpa arī kalnos. Briseles un Lježas apgabaltiesu ģenerālprokurori iesnieguši tieslietu ministram oficiālu ziņojumu par rezultātiem, kādus devusi izmeklēšana karaļa Alberta nāves lietā. Ziņojums uzsver, ka karalis, kāpjot kalnā, bija sasniedzis virsotni un tur atbalstījies uz lielu klints bluķi, kas savu apmēru dēļ likās viņam pilnīgi drošs un neizkustināms . Bluķis tomēr atdalījies no kalna, aizraudams līdz kritienā arī karali. Krītot karaļa ķermenis atsitās pret kādu klints izcilni. Šis trieciens bija nāvīgs. Ķermenis tad vēl slīdēja pa nogāzi 50 metrus tālāk uz leju, līdz apstājās, šinīs mirkļos pa ceļam palika guļot uz klintīm dažādi sīki priekšmeti: karaļa degunkniebis, cepure, siksna un citi."

Avots: "Latvijas kareivis", 20.02.1934