Jānis Grīnbergs

Johans (Jānis) Grīnbergs (dzimis 1869. gada 27. jūnijā (pēc citiem datiem 27. jūlijā), miris 1923. gada 8. jūnijā) bija latviešu luterāņu mācītājs un Pēterburgas latviešu sabiedrības pārstāvis. Viņa vadītās draudzes nams bija viens no tā laika Pēterburgas latviešu aktīvas kultūras dzīves centriem, tajā mēģinājumus noturēja latviešu biedrības koris Jāzepa Vītola vadībā. I Pasaules kara laikā Grīnbergs Pēterburgā rūpējas par daudzo latviešu bēgļu uzņemšanu. Krievijas latviešu evaņģēliski luterisko draudžu bīskaps un konsistorijas prezidents (1920—1923).

Dzīves gājums

Dzimis 1869. gadā Kursīšu pagasta Bērzos Jāņa Grīnberga un viņa sievas Lotes, dzimušas Egles, ģimenē. Studējis teoloģiju Tērbatas universitātē 1891-95. Pēc teoloģijas studiju pabeigšanas no 1898. gada 4. marta bija Pēterburgas Jēzus draudzes mācītājs. 1907. gadā salaulājās ar Pirmās Krievijas impērijas Valsts domes deputāta Frīdriha Grosvalda meitu Mēriju Vilhelmīni Doroteju Grosvaldi (1881—1973). 1909. gadā viņiem piedzima meita Mērija Grīnberga, bet 1911. gadā dēls Emanuels Grīnbergs (1911—1982). iespējams, ka viņam bija vēl viens dēls Nikolajs Grīnbergs (Николай Янович Грюнберг), kas palika Krievijā.

1917. gada 31. (18.) oktobrī Petrogradas Jēzus baznīcā nodibināja Latvijas evaņģēliski luteriskās pagaidu konsistoriju ar prāvestu Kārli Irbi kā konsistorijas prezidentu ar ģenerālsuperintendenta tiesībām. Kad 1920. gadā bīskaps Kārlis Irbe atgriezās Latvijā, viņa vietā ar bīskapa titulu palika mācītājs Jānis Grīnbergs.

Miris 1923. gada 8. jūnijā Petrogradā. Pēc bīskapa J. Grīnberga nāves par latviešu baznīcas vadītāju kļuva Miķelis Lapiņš (dzim. 1869. g., miris Maskavā 12.04.1932.), kura dēls arī bija mācītājs.

Jāņa Grīnberga dēls Emanuels Grīnbergs kļuva par slavenu matemātiķi, grafu teorijas pētnieku Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrā, bet meita Mērija Grīnberga Latvijas Valsts vēsturiskajā muzejā par arhivāri.

Avots: 

1. Ķiploks, E. Taisnības dēļ vajātie: Latviešu mācītāji ciešanu ceļā. Latviešu Ev. Luteriskā baznīca Amerikā, 1993.  
2. Latvieši un latvietes Krievijas augstskolās. Jelgava, 1908.
3. http://www.mumspatik.lv/simtgades-filmas-merijas-celojums-pirmizrade/
4. http://www.petergen.com/bovkalo/sp/evluth1914.html