Mārtiņš Arnolds Krūze

Bērnībā aizraušanās ar Kanādā populāro ledus hokeju Arnoldam Mārtiņam Krūzēm beidzās ar pašnāvību 30.oktobrī. Kopš 1975. gada 13 gadu vecuma, viņš ar saviem draugiem bija dedzīgs hokeja spēlētājs un "Maple Leaf Gardens" arēnas apmeklētājs. Šo bērnišķīgo aizraušanos ievēroja un izmantoja daži arēna darbinieki, pirms 13 gadiem mirušais Džordžs Hannahs, Gordons Stukless un citi. Par brīvu ieeju sacīkstēs, hokejspēles piederumiem un iespēju satikt hokejspēles "zvaigznes" jaunie zēni, to vidū arī Mārtiņš Krūze, tika iesaistīti seksuālās orģijās. Tas turpinājās līdz 1982. gadam un atstāja iespaidu uz Mārtiņa garīgo un fizisko veselību. Viņš mēģinājis atjaunot normālu dzīvi, piedalījies latviešu jaunatnes dažos pasākumos, tomēr pārdzīvojumi bija atstājuši pēdas. Ne medicīniska palīdzība, ne mātes Astrides, brāļu un tuvinieku pūles nedeva cerētās sekmes. Jau sešas reizes M.Krūze bija mēģinājis izdarīt pašnāvību. 30. oktobrī lēciens no Blūra ielas tilta Donveli (Don Valley) upes krastā izbeidza 35 gadus vecā jaunieša dzīvi. Šis traģiskais notikums izraisīja neparasti plašu ievērību presē, televīzijā, radio un sabiedrībā. Par bērnu seksuālo izmantošanu jau daudz rakstīts agrāk, un daudzi vainīgie sodīti. Arī Mārtiņš 1993. gadā atklāja savus traģiskos pārdzīvojumus un ārpus tiesas vienojās ar "Maple Leaf Gardens" sabiedrību par 60.000 dol. sāpju naudu un klusēšanu. Tomēr vainīgo nodarījumu izmeklēšanas laikā laiku pa laikam parādījās arī M. Krūzes vārds. Vispārēju sašutumu izraisīja tiesas lēmums par Gordona Stuklesa sodīšanu tikai ar diviem gadiem cietumā un pēc tam ar trīs gadu pārbaudes laiku, kaut gan tiesā pierādīts, ka viņš līdzīgus pārkāpumus izdarījis ar 26 citiem jauniešiem. Tomēr tuvinieki neuzskata to par galveno iemeslu Mārtiņa kļūmīgajam solim, kaut gan preses izdevumos viņš itin bieži pieminēts, lai vērstu uzmanību uz tiesas nevērību un paviršu sodu šādiem bērnu seksuāliem izmantotājiem. Vairākos rakstos kritizēta arī slimnīcu paviršība. Izrādās, ka jau 22. oktobrī pēc pašnāvības mēģinājuma Mārtiņš ievietots Toronto "Western" slimnīcā, bet pēc izmeklēšanas atlaists mājā. Tikai dažas dienas pirms kļūmīgā soļa viņš ievietots "East" Toronto slimnīcā, kur arī vēlāk atlaists mājā. Tāda paviršība kritizēta vairākos rakstos, kas netieši vērsti arī pret Ontario pašreizējo konservatīvo valdību par medicīniskas palīdzības samazināšanu un vairāku slimnīcu slēgšanu. Neparasti lielu ievērību guva Mārtiņa Krūzes īzvadišana pēdējā gaitā. To 4. novembrī Sv.Andreja baznīcā un Jorkas kapsētā vadīja māc. I. Kuplēna-Evarte, sēru mūziku spēlēja ērģelnieks Davids Smits. Vairāku simtu izvadītāju vidū kopā ar ģimeni, piederīgajiem un draugiem bija liels skaits līdzjutēju un līdzīga veida nežēlībās kādreiz cietušie un viņu vecāki.  Mārtiņa labākais draugs Pēteris Mašins (Mashin) atvadvārdos sacīja, ka Mārtiņš savu dzīvi ziedojis, lai citus pasargātu no līdzīga ļaunuma un vēlēja turpināt viņa iesākto cīņu pret to. Arī līgava Džeina Dunsmore un piederīgie aicināja Mārtiņa piemiņai turpināt labdarības darbu. Nākamā gadā notiks viņa organizētā bērnunama "Gatehouse" atklāšana seksuālos pārkāpumos cietušo bērnu atbalstam.

Vislielāko zaudējumu izjūt vecāki, brāļi Ronijs un Gerijs ar dzīvesbiedrēm, piederīgie Latvijā.

Avots: "Laiks", 06.12.1997