Ādams Jaunzemis

Savā 79. mūža gadā no šīs dzīves šķīrās Liepājas Pāvila draudzes ilggadīgs loceklis un darbinieks Ādams Jaunzemis.
Viņš dzimis 1862. gadā Kapsēdes pagastā, Liepājas apriņķī kā lauksaimnieka dēls. Pēc kara dienestā pavadītiem 5 gadiem, atgriezies dzimtenē, viņš pārcēlās uz dzīvi Liepājā, kur norisinājās viss viņa tālākais dzīves gājums. Nācis sakaros ar Liepājas baptistiem, viņš piedzīvoja svētīgu pārmaiņu savā garīgajā dzīvē un 1891. g. 1. oktobrī caur kristību, ko izdarīja liepājnieku vecajai paaudzei labi pazīstamais sludinātājs Kūlbergs, pievienojās Liepājas I baptistu draudzei. Pēc Vec-Liepājas, tagadējās Pāvila baptistu draudzes nodibināšanās A. Jaunzemis 1895. g. piedalījās kā loceklis tanī. Tur tad arī norisinājās viņa rosīgā līdzdalība draudzes darbos un pienākumos, kas turpinājās līdz pēdējai iespējai. Tā sākās jau tanī laikā, kad Vec-Liepājas draudze veica lielo darbu — jaunā dievnama, tagadējās Pāvila baznīcas, celšanu. Vēlāk ilgus gadus A. Jaunzemis kalpoja Pāvila draudzei kā draudzes kopējs, padomes loceklis, svētdienas skolas skolotājs un savā laikā arī kā svētdienas skolas vadītājs. Darbs draudzē viņam vienmēr bija tuvs un mīļš. Arī pēdējā laikā, kad grūtā slimība bija jau gandrīz pilnīgi pārvarējusi viņa spēkus, no viņa interešu aploka tomēr neizzuda draudze un tās darbs, dvēseļu glābšana.
Šī grūtā slimība, trieka, piemeklēja viņu pirmoreiz 1937. g. septembrī. Ar laiku slimnieka stāvoklis zināmā mērā uzlabojās, tā kā svētdienās, cik vien miesas spēki un laika apstākļi to atļāva, viņš bija redzams baznīcā savā parastajā vietā. Šā gada maijā slimība atkārtojās un pastiprinājās, un š. g. 17. maijā A. Jaunzemis šķīrās no šīs dzīves, lai tiktu pārcelts labākā.
Viņa mirstīgās atliekas līdz lielajai augšāmcelšanas dienai tika paglabātas zemes klēpī Liepājas Centrālkapos š. g. 20. maijā, piedaloties aizgājēja piederīgajiem, daudziem draudzes locekļiem, draugiem un paziņām. Pēc māc. R. Vītola izvadīšanas vārdiem un draudzes kora dziesmām no aizgājēja atvadījās, noliekot uz svaigās kapa kopiņas vaiņagu un ziedus, arī Pāvila draudze un tās svētdienas skola.

Avots: Kristīgā balss, 01.07.1940

          Kurzemes vārds, 19.05.1940