Voldemārs Fridrihs Gothards

Voldemārs Gothards. Dzimis 1929. gadā Jelgavā. Izmeklējis Latvijas nacionālās pretestības simbola Gunāra Astras krimināllietu. No septiņdesmitajiem gadiem strādājis VDK 5. daļā. Bijis 5. daļas 1. nodaļas priekšnieks. Nodarbojies ar latviešu emigrācijas izstrā­di. 1991. gadā, baidoties no atmaksas, aizmucis uz Krieviju. Vēlāk atgriezies. Viens no galve­najiem J. Skulmes operatīvās izstrādes lietas plānotājiem (sk. LUA, Gotharda Voldemāra Viktora dēla Studenta lieta, 23., 26., 34.-35., 43., 46.^-6. op., 51. lpp.; Latvijas Republikas SAB 2008. gada 6. februāra vēstule Nr. 0-10-10/08/81, adresēta grāmatas autoram)) Arī no vecajiem. Oficiāli čekā no 1952. gada. Taču faktiski drošībniekos sācis kalpot jau 1950. gada jūlijā. Vēl būdams Juridiskās fakultātes pirmā kursa students, savaņģots uz mūžu. (***Tieši 1950. gadā uzsākta specpārbaude par viņa radurakstiem. Ari studenta paraksts izmainījies. Iesniegumus vēl rakstījis skaidrā latviešu valodā, taču parakstījies krievu burtiem. Tas vien jau liecina, ka cilvēks sācis kalpot čekā un parakstīt papīrus krievu mēlē. Lielais konspirators Gothards pieļāvis kļūdu un atšifrējis sevi.) Cilvēks nīgrs un skarbs. Jaunībā cīnījies ar nacionālajiem par­tizāniem. Pildījis tulka pienākumus. Turpat Saldus rajonā. Skraidījis pa mežiem ar automātu. Oficiāli jau tulkam pienākusies vien pistole... Taču Gothards ar automātu... Grib būt svarīgāks un nozīmīgāks...

Pēc dabas apakšpulkvedis noslēgts. Arī konspirācijas tieksme ne­pārprotama, īsts konspirācijas ģēnijs. Pat darbabiedri nezina, kur un kā viņš dzīvo. Tiekoties ar prokuroru, Gothards "aizmirsis" pat savu uzvārdu... Stādās priekšā kā... Valdmanis. Taču ir kāda nianse, kas abus vieno. Gan Buse, gan Gothards neieredz latviešus...7 Paši gan skaitās latvieši — viens atbraucis no Krievijas, otrs tepat no Zemgales. Taču naids vieno. Ja neieredzi, nevari strādāt! Pašam sev jāiestāsta, ka lat­vieši tie sliktie... Vien nacionālisti un fašisti. Tiem līdz padomju cil­vēkiem vēl tālu... Visi vēl "bijušie"... Tādus tik "mocīt" un audzināt! Ari raksturs abiem vienāds. Buse līdzīgi Gothardam noslēgts un nesa­biedrisks. Prokuratūrā draugu viņam nav. Citus nemaz neievēro. Šņabi ar tiem kopā nedzer. Tāds stīvs un svarīgs. Arī latviski nerunā. Krievu mēle viņam ērtāka.

Tādiem vīriem sarunas rit raiti. Gothards īsumā iepazīstināja Būsi ar Skulmes lietu. Prokurors to nedaudz pašķirstīja un nosprieda: papīri skaidri. Arī pierādījumu, cik uziet. Problēmu nekādu. Vienīgi termiņi. Tie noteikti skaudri. Komiteja vēlas, lai lieta vēl līdz rudenim nonāktu tiesā. Izmeklēšana jāveic ekstra tempos un termiņos. Tas prasīs spēku un piepūli. Operatīvajām ziņām jāpiešķir juridiska forma. Katram fak­tam jābūt ticamam un pārliecinošam. Arī likums jāievēro. Formāli visam jābūt perfektam. Šajā ziņā atlaižu nekādu.

Gothards arī izmeklētāju nosauca. Drošībnieki vēlas, lai lietu izmeklē prokurors Guntis Grutups (*Guntis Grutups. Dzimis 1934. gadā. No 1963.—1972. gadam strādājis iekšlietu sistēmā par izmeklētāju.

1974. gadā pieņemts darbā prokuratūrā. 1976. gadā iecelts par LPSR proku­ratūras Izmeklēšanas pārvaldes prokuroru. Jurģa Skulmes apsūdzības lietas izmeklētājs.

1990. gadā pārgājis darbā uz neatkarīgās Latvijas prokuratūru. 2000. gadā aizgājis pensijā (sk. LRPA, G. Grutupa personas lieta, 7.-15., 15. op., 126. lpp.)) — cilvēks uzticams. Arī mēli aiz zobiem turēs. Tāds esot vadības lūgums. Tas, protams, jāizlemj pašai prokuratūrai... Taču nenāktu par skādi, ja izmeklētu tieši viņš... Tāda sīka rekomendācija. Vai to drīkst ignorēt? Diezin vai!

A. Grūtups, Observators