Jānis Strautiņš

Biržu pagastā, kur līgo kuplas druvas un mirgo Vārzgūnes ezera loks, ir jaunsaimnieka Strautiņa celtā ēka "Ezermalas". Te 1922.g. 23. martā piedzimst dēls Jānis — vecāku mīlulis un cerība. Centība un latvieša sīkstums mazajam Jānim tiek iedots jau šūpulī.
Muižgales pamatskola paver ce|u zinību laukā. Skolā Jānis mīlēts un cienīts neatlaidības dēļ. Vēlāk Jānis iestājas Jēkabpils valsts komercskolā. Pirmie gadi paiet centībā un darbā. Tad nāk latviešu tautas drūmais gads. Svešas idejas, sveši uzskati un sadzīves formas tiek uzspiestas jauniem un veciem. Tas pats notiek arī skolā, bet dzimtenes dotā atziņa jau Jānī ir nobrieduti. Īstais draugs atrod draugu un patrioti — patriotu. Kopējas domas un gaitas par labāku un brīvāku nākotni. Te Jānis sevi parāda no vislabākās un jaukākās puses, te runā, domā un dara īsts latvietis. Palīdzēt dzimtenei, atdot viņai sevi visu. Un par spīti čekas ierēdņiem un žīdiem, Jānis kalpo tēvu zemei. Nāk atpestīšanas brīdis, bet tu prasa arī upurus un tiek paņemti labākie dzimtenes dēli
Tēvs un māte, paldies par lolojumu, tagad to auklēs dzimtenes smiltājs. Draugi un tauta neaizmirsīs viņu, sarkanbaltsarkanas puķes rotās kapiņu, uz kura plāksnītes rakstīts: Jānis Strautiņš kritis 27. jūnija 1941. g. par to, ka mīlējis dzimteni".

Avots: Jēkabpils vēstnesis, 09.10.1941