de

Pēteris Priedītis

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
04.04.1896
Tot:
10.07.1974
Zusätzliche namen:
Indrāns, P.Jelgavietis
Kategorien:
Diplomaten, Journalist, Juristen, Mitglied der studentischen Körperschaft, Pädagoge
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof
Pēteris Priedītis ir dzimis 1896. gada 4. aprīlī zemnieku ģimenē Cēsu apriņķa Vietalvas pagasta "Jelgaviešos". Skološanos puisis uzsāka pagasta skolā, pēc tam mācības turpināja Vietalvas ministrijas skolā un Tukuma komercskolā, kuru viņš 1915. gadā absolvēja ar zelta medaļu.  I Pasaules kara laikā bēgļu gaitās būdams, P.Priedītis trīs gadus mācījās Maskavas komercinstitūtā. Vēlāk viņš studēja tautsaimniecību un tieslietas Latvijas Universitātē. Arī brieduma gados, zināšanu kārais vietalvietis turpināja izglītoties un 1942. gadā absolvēja Rīgas Angļu institūta pedagoģisko nodaļu. Studiju gados Priedītis aktīvi darbojās studentu korporācijā Fraternitas Livonica. Pirmajos Latvijas Republikas gados Pēteris Priedītis bija Pļaviņu pamatskolas pārzinis, vēlāk strādāja Valsts Statistikas pārvaldē. Jau tad viņš publicējās lielākajos latviešu laikrakstos ar pseidonīmiem Indrāns un P.Jelgavietis. Žurnālista darbs P.Priedīti aizveda uz Latvijas Telegrāfa Aģentūru (LETA), kur viņš veica līdzstrādnieka, redaktora, un ārzemju korespondenta pienākumus Maskavā (no turienes 1924. gadā tika izraidīts sakarā ar boļševiku režīmu atmaskojošu rakstu publicēšanu), vēlāk Kauņā un Varšavā. 1929. gada oktobrī P.Priedītis stājās darbā ārlietu ministrijā kā Latvijas sūtniecības Varšavā atašejs. 1939.gada jūlijā  viņš sāka strādāt Ārlietu ministrijas Preses nodaļa, strādājot arī par LR ĀM šifrēto telegrammu pārzini. 1941. gada maijā Priedītis sāka strādāt Valsts bibliotēkā un tur darba pienākumus veica līdz 1944. gada augusta beigām, kad tuvojoties Sarkanajai armijai, evakuējās no Rīgas.   Pēc II Pasaules kara Pēteris Priedītis dzīvoja Vācijā, un bija šajā zemē nometināto latviešu pagrīdes pasta kurjers. Viņš tautiešu vēstules ārvalstu adresātiem nogādāja Šveicē (gandrīz divus gadus no sabiedroto okupētās Vācijas nedrīkstēja sūtīt korespondenci uz ārzemēm), no kurienes tās nosūtīja adresātiem. No 1947.gada augusta viņš bija Latvijas sūtniecības Londonā konsulārās nodaļas darbinieks un vēlāk sūtniecības sekretārs. Dažus mēnešus P.Priedītis bija arī latviešu pārstāvis pie ANO Bēgļu lietu augstā komisāra Ženēvā, Šveicē. Ilgstoši viņš bija arī Londonas Avīzes aktīvs līdzstrādnieks un (no 1964. gada) tās redaktors, nenogurstoši cīnoties par latviešu valodas saglabāšanu un tās tīrību trimdā (par to vēlāk tika apbalvots ar Baltu filologu biedrības apbalvojumu - Nameja gredzenu zeltā). Ilgus gadus Pēteris Priedītis bija Londonas latviešu luterāņu Miera draudzes priekšnieks, Baznīcas pārvaldes priekšnieks un tās padomes loceklis. Viņš turklāt darbojās Daugavas Vanagos un studentu korporācijā Fraternitas Livonica, kā arī bija korporāciju akadēmiskā žurnāla Universitas Anglijas redaktors. Žurnāls Universitas Pētera Priedīša nekrologā rakstīja, ka krietnais vietalvietis arī mūža nogalē bijis ļoti darbīgs: „Vēl pašā pēdējā laikā Priedītis ir izteicies, ka darbiem un daudziem pienākumiem neesot ne gala, ne malas. (..) Vēl dažas dienas pirms nāves (Pēteris Priedītis aizgāja aizsaulē 1974. gada 10. jūlijā.) viņš piedalās "Daugavas Vanagu" centrālās valdes sēdē latviešu mājā Almēlijā.   Avots: http://arutins-vietalva.blogspot.com/

Keine Orte

    loading...

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter