Eižens Leske

Bataljona rakstvedis, dzimis 1898. gada 11. decembrī Valmieras apriņķa Svētes pagasta Jaundambjos. Pirmajā pasaules karā apakšvirsnieks latviešu strēlnieku pulkos. Brīvības cīņu dalībnieks. Latvijas armijā no 1919. gada 28. maija. 1. atsevišķā Ziemeļlatvijas eskadrona vecākais rakstvedis, vēlāk Vidzemes divīzijas štābā. No 1921. gada 11. aprīļa dienējis 2. robežsargu pulkā vecākā rakstveža amatā. Atvaļināts 1922. gada 1. jūlijā. Virsdienestā no 1922. gada 15. novembra Vidzemes divīzijas štābā. Atvaļināts 1923. g. 15. martā. Strādājis no 1924. gada līdz 1927. gadam Latgales apgabaltiesā par vecāko kancelejas ierēdni.

Robežapsardzībā no 1929. gada 2. janvāra. Apcietināts 1940. gada 9. oktobrī Indrā. Lēmumu par arestu pieņēmuši Simons Šustins un Jercevs. 1940. gada 28. oktobrī viņu pratinājis izmeklētājs Jercevs. Apsūdzība uzrādīta 1940. gada 18. novembrī. Savu vainu neatzīst. 1941. gada 24. martā laika posmā no plkst. 23:00 līdz plkst. 2:25 naktī pratinājis Gončarovs. Atkal sevi par vainīgu nav atzinis. 1940. gada 8. martā un 8. aprīlī konfrontēts ar apcietinājumā esošo bijušo Dagdas robežapsardzības apgabala priekšnieku Jāzepu Spergu, kurš liecina uz Leski. Atkal savu vainu neatzina. Pratināšanā sevi par vainīgu nav atzinis, visas apsūdzības noliedzis, lai gan slepenos dokumentus bija iznīcinājis. Tiesāts SA 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Miris 1941. gada 22. septembrī Magadanā. VDK lieta Nr. p7031. Precējies, sieva Marija Paulīne, dzimusi Purvinskis, meita Ivanda Laimdota, dzimusi 1923. gada 27. septembrī, brālis Roberts.

Avots: https://www.vestnesis.lv