Alfrēds Vāvere

3. Abrenes bataljona 2. rotas 10. sardzes priekšnieks, dzimis 1901. gadā Bauskas apriņķa Iecavas pagastā.

Piedalījies Pilsoņu kara cīņās Krievijā Latviešu divīzijas sastāvā. Atgriezies Latvijā 1921. gadā.

Dienējis robežsargu divīzijā no 1921. gada 9. novembra līdz 1922. gada 16. martam. Palicis virsdienestā artilērijas laboratorijas apsardzes rotā un Kara slimnīcā Liepājā. 1930. gadā pārcelts dienēt 12. Bauskas kājnieku pulkā. 1932. gada 17. jūnijā atvaļināts no armijas.

Robežapsardzībā no 1934. gada 11. aprīļa. 1938. gadā iecelts par 1. rotas sardzes priekšnieku un 1938. gada 16. jūlijā par 2. rotas 7. sardzes priekšnieku. 1940. gada 12. septembrī atvaļināts no dienesta kā nepiemērots dienestam robežsardzē. Iekārtojies darbā Olaines kūdras fabrikā par darbu uzraugu. Apcietināšanā piedalījies Bauskas NKVD darbinieks Borodavka. Apsūdzēts kā naidīgs padomju varai. 1940. gada jūlijā dienu pirms vēlēšanām padzinis no rotas aģitatorus. Notiesāts Sevišķajā apspriedē 1941. gada 24. maijā ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem. Miris 1942. gada 22. maijā Novosibirskas apgabalā. Precējies, sieva Amālija, dēls Mārtiņš dzimis 1939. gadā. VDK lieta Nr. p5375.

Avots: https://www.vestnesis.lv