Ērika Sarkanbārde

Dzimusi 1916. g. 12. aprīlī. Bērnību viņa pavadīja un skolās gāja Limbažos. Sāka studijas Latvijas Universitātes Farmācijas fakultātē. 1934. gadā apprecējās ar mācītāju Ernestu Sarkanbārdi Rubenē. 1944. gadā piedzima meita Māra un ģimene ar mazo bērniņu devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvoja Grēvenes bēgļu nomemē. 1948. gadā ieceļoja Anglijā, dzīvoja Lesterā, Notinghamā un Bradfordā. Smags likteņa trieciens bija vīra aiziešana mūžībā 1973. g. 13. jūlijā.
Ērika strādāja par sekretāriBradfordas universitātē līdz pen sijai. Viņa arvien bija ļoti aktīva latviešu sabiedrībā - latviešu draudžu komiteju priekšniece, ērģelniece dievkalpojumos, koru diriģente un dziedātāja, bija Dziesmu svētku rīcības komitejā, skolotāja latviešu sestdienas skolās, lasījusi referātus par Latviju angļu sabiedrībai.
1949. gadā Ērika piedalījās DVF Lesteras nodaļas dibināšanā, bija Ziemeļanglijas DV vanadžu pārstāve, ka arī DVF vanadžu daļas vadītāja. Apbalvota ar DVF atzinības rakstu, DV CV atzinības rakstu un DV Zelta nozīmi.
Nav aizmirstamas mācītāja Sarkanbārža un Ērikas lielās pūles palīdzot no gūsta atlaistajiem latviešu leģionāriem iekļūt Grēvenes bēgļu nomemē. Ērika arvien bija gādīga un izpalīdzīga. Pēdējie pāris gadi slimības dēļ bija jāpavada angļu kopšanas namā. Par viņu skums meita, znots, mazmeita, mazdēl un četri mazbērni, visa Anglijas vanadžu saime un draugi. Ēriku Sarkanbārdi pēdējā gaita 6. maijā NabWood kapsētā izvadija liels pavadītāju pulks.
Ziedu vietā saziedotā nauda £ 387,00 tiks nodota vēža pētniecības iestādei.

Avots: Brīvā Latvija, 22.05.2004