Jānis Šlesers

Dzimis Seces pagastā rentnieku, izdienējuša zaldāta Kārļa un Mades Šleseru ģimenē. Jaunākā māsa nomirst sešu gadu vecumā. Vienīgais tuvākais rads ir 4 gadus vecākais pusbrālis Kārlis Kvāls no mātes Mades (dz.Salms) pirmās laulības, kurš dzīvo ar sievu Dārtu (dz.Ziediņ) Mellužos.

02.01.1899.Seces baznīcā laulājas ar Mīlu Akkals, Brenča un Annas meitu, un dzīvo Seces pag. Tīsos. Ģimenē divi bērni Elza (1905.) un Jānis (1906.).

Pirmā Pasaules kara laikā 1915.g.rudenī ar ģimeni dodas bēgļu gaitās uz Krieviju, Maskavu. Pēc atgriešanās Latvijā 1919.g.augustā Seces pag.priekšstāvji ievēl bezzemnieku J.Šleseru par Jaunjelgavas apr. agrārkomisijas locekli. Un jau 1924.gadā Jānis Talsu apriņķī no Ernesta Jansona nopērk māju - Cēres pagasta "Kalējus". Ğimene pārceļas uz Kurzemi un arī Jānis kādu laiku dzīvo tur.

Savus bērnus pēc Seces pamatskolas beigšanas, sūta turpināt mācībās: Elzu uz Jelgavas skolotāju semināru, Jāni uz vidusskolu Jelgavā, vēlāk uz Universitāti Rīgā mācīties par ārstu, kuru tas absolvē 1933.g.

1923.gadā 21 g.vecumā pašnāvībā nošaujas krustmeita Emīlija Kvāl, pusbrāļa Kārļa un Dārtas vienīgā meita. Iemesls - nelaimīga mīlestība.

1935.gadā Cērē nomirst sieva Mīle. 1936.g. Jānis izrentē Kalēju saimniecību meitai Elzai un znotam Krišum ar izpirkšanas tiesībām un atstāj jauno ģimeni tur saimniekot.

Pats nopērk Daudzesē māju Dailes, kur apmetas uz  dzīvi un apprecas otrreiz ar Elīnu Nusbaumu (dz.1900.) no Liezeres.

Mūža laikā aktīvi nodarbojas ar tirdzniecību, daudz braukā pa Latviju, uz Krieviju, Vāciju. Latvijas neatkarības laikā nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirgošanu.

1941.gadā, pēc dēla Jāņa un meitas Elzas ģimenes izsūtīšanas uz Sibīriju, ļoti pārdzīvo un 1942.gadā  64 gadu vecumā Liezerē miris.

Avoti: ģimenes arhīvs, "Zemes ierīcības Vēstnesis" Nr.138. 28.01.1925.