Reinholds Jansons

Dzimis 1921. gadā Ezeres pagastā. 

Mācoties Ezeres pamatskolā apguvis vijoles spēli, kā arī ieinteresējies par fotogrāfēšanu.

Izmācījies Rīgā par fotogrāfu. Vecāku mājās izveidojis savu fotosalonu. Līdztekus vadījis Ezeres lauku kapelu.

Otrā pasaules kara laikā iesaukts vācu armijā. Kara beigās atbēdzis no Vācijas uz Latviju. Sekoja divi gadi spaidu darbu Urālos.

Pēc atbrīvošanas strādājis par rēķinvedi.

Nokārtojis vidējās izglītības eksāmenus un iestājies Liepājas mūzikas vidusskolā, ko pabeidza 1952. gadā 32 gadu vecumā kā kordiriģents - ansambļa vadītājs, līdztekus apgūstot akordeona spēli.

1952. gada beigās sāka strādāt par Nīcas tautas nama vadītāju un no 1953. gada arī par mūzikas skolotāju Nīcas skolā. Skolotāja darbā nostrādājis 40 gadus.

Vadījis estrādes orķestri. Nodibinājis vīriešu un sieviešu korus.

1953. gadā laulības ar Ritu Prūsi, Nīcas vidusskolas skolotāju, dramatiskā un tautisko deju pulciņa vadītāju.

Kopā ar sievu pierakstījuši Nīcas tradīcijas, tautas melodijas.

Rīkojuši uzvedumus "Vakarēšana", "Kristības", "Nīcas kāzas". 1955.gadā ar R.Jansona līdzdalību sagatavots uzvedums „Senās Nīcas kāzas”, kas tika izrādīts Latviešu mākslas un literatūras dekādē Maskavā. 1957.gadā sagatavotais uzvedums „Precības Nīcā” Jaunatnes festivālā konkursā Rīgā ieguva pirmās pakāpes diplomu.

Pēc Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas 1965. gadā ilgus gadus palīdzējis tā vadītājai R.Attekai.

1988. gadā darbību atsāka Nīcas etnogrāfiskais ansamblis, ko R.Jansons vadīja līdz 2003. gadam.

17 gadus pēc sievas nāves 2000. gadā otreiz devies laulībā. Sieva Olga.

2007. gadā pašvaldības apbalvojums "Par mūža devumu Nīcai".

Miris 2011. gadā.

Avots: nica.lv