Johans Langijs

17. gadsimta mācītājs un valodnieks.

Dzimis 1615. gadā Liepājā. Pēc dažu autoru domām bijis pārvācots latvietis, tādēļ personvārds reizēm tiek atveidots kā Jānis.

No 1630. līdz 1933. gadam studējis Kēnigsbergā.

No 1638. līdz 1656. gadam bija Nīcas un Bārtas luterāņu draudžu mācītāja Grēvija palīgs.

No 1656. līdz 1658. gadam - Kandavas draudzes mācītājs.

No 1658. līdz vismaz 1684. gadam atkal mācītājs Nīcā.

1685. gadā pabeidzis latviešu - vācu vārdnīcu. Vārdnīca manuskripta veidā glabājusies Heidelbergas universitātes bibliotekā, kur to 1923. gadā uzgāja valodnieks Jānis Zēvers. Vārdnīcu 1936. gadā publicēja valodnieks Ernests Blese.

J.Langija vārnīcā ievietoti ap 7000 vārdu, tai skaitā 1638. gadā G.Manceļa izdotās vārdnīcas "Lettus" vārdu krājums. Par vērtīgāko Langija vārdnīcas daļu uzskatāma Nīcas un Bārtas izlokšņu leksika.

Johans Langijs miris starp 1685. un 1690. gadu.