Jānis Kristapsons

Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis
Jānis Kristapsons
(23.06.1939 - 26.04.2017)

Šī gada 26. aprīlī mūžībā aizgāja Jānis Tālivaldis Kristapsons - aktīvs Latvijas fiziķis un zinātnes organizētājs.

1962. gadā Jānis Kristapsons beidza studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē specialitātē "kodolfizika" un sāka strādāt LZA Fizikas institūta kodolreaktorā. Pētījumu virziens - radiācijas procesi sārmu metālu halogenīdu kristālos, izmantojot Salaspils kodolreaktora starojumu un elektronu paātrinātāju. Šo pētījumu mērķis bija noskaidrot radiācijas procesu mehānismu un radiācijas defektu struktūru sārmu metālu halogenīdu kristālos pie lielām akumulētām starojuma enerģijām, kuru lielums daudzkārt pārsniedz ķīmiskās saites enerģiju. Šī problēma bija aktuāla radiācijas izturīgu materiālu meklējumiem.

Būtisks Jāņa Kristpsona ieguldījums Salaspils kodolreaktora apstarošanas tehnikā bija horizontālā eksperimentālā kanāla izveidošana, kas deva iespēju veikt apstarošanu ar filtrētu neitronu vai gamma-starojumu. Šo kanālu daudzus gadus izmantoja materiālu radiācijas izturības pētījumiem.

Līdzās pētījumiem par lielām akumulētā starojuma enerģijām, Jānis Kristapsons pievērsās foto- un termo-stimulētiem procesiem dažādos gaismas jutīgos materiālos. Šie pētījumi, no vienas puses, atsedza sarežģītos radiācijas procesus jonu kristālos (termo- un radiācijas stimulēto difūziju), un, no otras puses, atklāja jaunus optiskā ieraksta materiālus, kas toreiz bija starptautisko pētījumu uzmanības centrā. Viens no šiem pētījumu virzieniem bija reversīvās krāsu centru koagulācijas reakcijas apstarotos un aditīvi krāsotos sārmu metālu halogenīdu kristālos. Šie pētījumi guva starptautisku atzinību un atspoguļoti arī monogrāfijā "Optiskie reģistrējošie materiāli" (izdevniecība "Zinātne", 1976, krievu valodā, kopā ar K. Švarcu un V. Gotlību). J. Kristapsona uzsāktie fotostimulēto procesu pētījumi sekmēja arī LZA Fizikas institūta pētījumus hologrāfijā (profesors A. Ozols), elektrooptiskos kristālos (Dr. P. Augustovs) un amorfos pusvadītājos (Dr. J. Teteris).

Sešdesmito gadu beigās Jānis Kristapsons LZA Fizikas institūtā izveidoja informācijas centru cietvielu fizikas problemātikai, izmatojot Maskavas, Tartu un Viļņas zinātnisko bibliotēku fondus vadošo starptautisko zinātnisko žurnālu apmaiņai. Šajā periodā ārzemju žurnāli bija grūti pieejami, kas traucēja normālus zinātniskos pētījumus. Kristapsona organizētā žurnālu un informācijas apmaiņa šo ierobežojumu lielā mērā novērsa un sekmēja pētījumus cietvielu fizikā.

Īpaša loma Jāņa Kristapsona darbībā 1970. gados bija doktora grādu aizstāvēšanas Padomei cietvielu fizikas specialitātē, kurā viņš bija zinātniskais sekretārs. Šī Padome pie LZA Fizikas institūta stimulēja zinātnisko kadru kvalifikācijas celšanu ne tikai pašā institūtā, bet arī LU Cietvielu fizikas institūtā un Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā.

Visā savā darbībā Jānim Kristapsonam bija raksturīga precīza problēmu formulēšana un uzdevumu izpilde, neatlaidība darbā un augstas prasības pret sevi un līdzstrādniekiem. Vienlaicīgi viņš bija izpalīdzīgs kolēģis un rūpīgs ģimenes cilvēks, kas mīlēja un audzināja divas savas meitas.

Pēc divu gadu desmitu aktīvas zinātniskās darbības LZA Fizikas institūtā, 1982. gadā Jāni Kristapsonu aicināja darbā LZA prezidija aparātā, kurā viņš aktīvi darbojās vairāk nekā trīs gadu desmitus līdz mūža beigām. Šajā dzīves un darba posmā Jānis Kristapsons savu radošo darbību veltīja scientometrijai un datu bāzes organizēšanai. Kopš 1991. gada Kristapsons vadīja LZA Scientometrisko pētījumu grupu un aktīvi piedalījās akadēmijas struktūras pārveidē. Viņš aktīvi līdzdarbojās LZA Hartas izstrādē un LZA Gadagrāmatu tapšanā. J. Kristapsons 2003. gadā publicēja pārskatu par inovācijas politiku Baltijā (J. Kristapsons, H. Martinsons, I. Dagyte. "Baltic R&D Systems in Transitions". Rīga: Zinātne, 2003), kas atspoguļoja Baltijas Zinātņu akadēmiju darbību un struktūras izmaiņas.

J. Kristapsona un viņa līdzstrādnieku pētnieciskās aktivitātes sekmēja LZA Fizikas institūta zinātnisko darbību un beidzamos gadu desmitos bija veltīta Latvijas Zinātņu akadēmijai. Jāņa Kristapsona piemiņa ir viņa darba rezultāti, kas atspoguļo zinātnei veltīto mūžu.

Kurts Švarcs, Andris Ozols, Andris Šternbergs