Aleksandrs Grosets

Tipogrāfs, grāmatizdevējs

1858. gadā dzimis Kokneses apkaimē

1871.-1875. gadam māceklis E. Plātesa spiestuvē. Strādā H. Burharda (Burhardt) spiestuvē Rīgā. Litogrāfs V. Nīmaņa spiestuvē Liepājā.

No 1879. gada strādā paralēli Burharda spiestuvē un F. Deiča (Deutsch, 1807-1881) litogrāfijā.

1883. gadā pārņem F. Deiča uzņēmumu (dibināts 1841) un pārceļ to uz jaunām telpām Mārstaļu ielā 1.

1899. pēc A. Groseta pasūtījuma tiek uzbūvēts pats pirmais jūgendstila nams Rīgā- īres nams ar veikaliem Audēju ielā 7. Nams būvēts pēc arhitektu Alfrēda Ašenkampfa (Alfred Aschenkampff, 1858–1914) un Maksa Šervinska (Max Richard Gustav Scherwinsky, 1859–1909) projekta

1901.gadā speistuvē ierīko arī uzņēmuma foto-ķīmisko nodaļu.

Izdevis un iespiedis galvenokārt grāmatas un periodiskos izdevumus vācu valodā, piemēram, V. Neimaņa "Baltische Maler und Bildhauer des XIX. Jahrhunderts" (1902), "Baltisches Jahrbuch" (1904-1914), žurnālu "Baltische Waidmannsblätter" (1901-1904), kā arī lietišķo grafiku rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem.

Iespiedis arī vairākus desmitus grāmatu latviešu valodā, piemēram, V. Plutes "Kristīgs vadons skolniekiem" (1904), J. Roze "Latviešu stenogrāfija" (1908, 1910).

Stučkas Sarkanā terora laikā nogalināts 1919.gada 14. maijā, Rīgā, nedēļu pirms Rīgas atbrīvošanas no Sarkanās Krievijas karaspēka. 

Kad Latvijas Pagaidu valdība bija atgriezusies Rīgā, Finanšu ministrija valsts
vērtspapīru iespiešanai 1919. gada jūnijā sāka nomāt Aleksandra Groseta spiestuvi
Mārstaļu ielā. Šo pašu spiestuvi naudas maiņas zīmju iespiešanai no 1919. gada
sākuma līdz maijam bija izmantojusi arī Rīgas Strādnieku deputātu padome. Valstspapīru spiestuves pirmais pārvaldnieks bija Jānis Mozaļevskis

No 1919.gada jūlija līdz 1921.gadam Latvijas valdības nomātajā tipogrāfijā tiek iespiestas Latvijas naudas zīmes.

Avots: http://lgdb.lnb.lv