Vilis Reimers

Komponists Imants Zemzaris 2002.g.:

Gandrīz visi mūsu profesionālie mūziķi, kas beiguši Dārziņskolu (izņemot pirmos un pēdējos izlaidumus), atceras Vili (Vilhelmu) Reimeru — elementārteorijas, solfedžo, harmonijas, formu analīzes skolotāju. Lai īsā pārstāstā seko viņa dzīves gājums: tipisks, ai, cik tipisks mūsu vecākās paaudzes darbīgajiem, censonīgajiem, traģiski aizlauztajiem, taču spītīgi nepadevīgajiem likteņiem.
Dzimis 1910. gadā Rīgā, fotogrāfa un mērnieka ģimenē. Bērnība un pamatskolas gadi paiet Pirmā pasaules kara bēgļu ceļos Piekaukāzā un Pēterpilī. Pēc atgriešanās Latvijā — mācības V.Olava komercskolā. Paralēli privātstundas mūzikā Fonoloģijas institūtā (Ernesta Vīgnera). 1928. gadā iestājas LU Tautsaimniecības fakultātē, bet 1930.— valsts konservatorijā, J. Vītola kompozicijas klasē. 1935. gadā pabeidz valsts universitāti, bet 1938. g — J. Vītola klasi un 1939. g. Jāņa Mediņa orķestra diriģēšanas klasi.
Kopš 1935. gada strādā Valsts komercskolā. Spēlē ērģeles dievkalpojumos Inčukalnā, veic kormeistara pienākumus E. Brusubārdas korī. Pēc Latvijas karaskolas rezerves virsnieku kursa pabeiguma Daugavpilī ar neatkarīgās Latvijas valsts prezidenta 1940. gada 20. jūlija pavēli paaugstināts virsnieka dienesta pakāpē.
1940. gadā pārņem K. Lietiņa vadīto mūzikālo daļu Nacionālajā teātrī. Mūzika R. Blaumaņa Zagļiem. Maskavas dekādei palīdz gatavot Blaumaņa Skroderdienas ar J. Vītola instrumentēto A. Būmaņa mūziku. Vācu okupācijas laikā uzvedumu daļas vadītājs Nacionālajā teātrī. Pārtulko N. Rimska-Korsakova Harmoniju, ko laiž klajā J. Vītola redakcijā (tagad bibliogrāfisks retums).
Latviešu leģionā. Cīņās pie Bauskas, Vidzemē, pilnīga „izvārīšanās" Kurzemes katlā. 1945. gada maijā gūstā nepadodas, bet iebēg Kurzemes mežos. Taču 1946. gada 3. jūlijā tiek arestēts un 10. oktobrī "par dzimtenes nodevību" notiesāts uz 20 gadiem Vorkutā. 1956. gada septembrī amnestēts. Atgriezies Rīgā.  Izsūtījumā daļēji paglābj mūziķa izglītība. Tiek dibināts izsūtīto orķestris, nošu līnijas velk uz cementa maisu papīra.
Kopš 1956. gada Dārziņaskolas pedagogs turpat 30 gadus.
Blakus pedagoga darbam it kā nemanot rit radošās rosmes. Top instrumentācijas „tango karaļa" O. Stroka melodijām. Top aranžējumi skolas vijolnieku ansamblim. Top G. Pones oratorijas klavierizvilkums.
1989. gada rudenī, aptuveni vienlaikus ar represiju upuru sarakstiem presē, Valsts filharmonijā notiek Lāčplēša dienas koncerts. Pēc ilga pārtraukuma atkal izskan V. Reimera Karoga dziesma jauktam korim ar Raiņa vārdiem. Publikas priekšā joprojām mundriem soļiem iznāk "jauns, mazpazīstams" autors ...

Sieva - Austra.

Avots: Latvju mūzika, 01.01.1992