Ilmārs Bošs

Nelaimes gadījumā šī gada 26.augustā bojā gājis Ņujorkas latviešu sabiedriskais darbinieks Ilmārs Bošs.
Viņš strādājis savā lauku īpašumā (Ņujorkas pavalstī, Leksingtonā, Katskilos aiz Hantera kalnāja), ar traktoru līdzinot zemi slīpā nogāzē, bet traktors gāzies un uzkritis viņam virsū, laužot kakla skriemeli.
Ilmārs Bošs dzimis 1922. g. 27.oktobrī Rīgā, tur beidzis ģimnāziju. Pēc kara Eslingenā, Vācijā, studējis un beidzis Štutgartes tehnisko augstskolu 1949. g. ar diplomēta inženiera mehāniķa grādu. Uzņemts korporācijā Selonija 1947. gada rudenī, kad tā atjaunoja darbību, Ilmāru uzņēma kā tās pirmo locekli. Viņš pildījis visus prezidija amatus, ilgus gadus bijis vadībā.
ASV ieradies 1949. gadā, apmetoties uz dzīvi Ņujorkā. Strādājis savā profesijā, pilsētas satiksmes sektorā (Transit Authority Transportation Section) 25 gadus līdz pensijai.
Sabiedriski darbojies Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzē un savā korporācijā.
Ņujorkas draudzes valdē bijis divus maksimālos posmus, kasieris un sekretārs; trīs gadus revīzijas komisijas priekšsēdis, bijis finanču komisijas priekšsēdis. I. Bošs daudz darījis draudzes lauku īpašumā Katskilos, piedalījies nometnes celšanā, bijis komitejas priekšsēdis, turpinājis darboties arī pēc nometnes iekārtošanas.
Centās panākt jauna draudzes nama iegādi Brūklinā, bijis nama iegādes komisijas priekšsēdis un lekšpilsētas novada komitejā, pēdējais vecākā amatā; darbojies arī draudzes vēstures komisijā. Jau 1983. gadā saņēmis Baznīcas Virsvaldes atzinības rakstu.
Selonijai veltīta liela daļa no Ilmāra Boša dzīves. 1989. g. rudenī, Latvijas atmodas laikā, kad korporācijas atsāka darboties okupācijas apstākļos, pārņēma prezidēšanu Selonijā, novembrī no Ņujorkas devās uz Rīgu un savai mūža organizācijai uzdāvināja Latvijas karogu. Piecus gadus viņš bija globālais seniors un divas reizes gadā devies uz Latviju. Tā viņš dzimtenē bijis 12 reižu, piedalījies korporācijas īpašumu atgūšanā, svētkos un sakaru uzturēšanā. Ilmārs Bošs ar dzīvesbiedri Noru daudz ceļojuši.
Aizgājēja izvadīšana pēdējā gaitā notika Betlemes baznīcā Bruklinā. Runāja divi mācītāji, skanēja ērģeles, bija kupla sēru draudze — Selonijas locekļi, prezidijs ar karogu un godasardzi. Atvadu vārdus teica seniors Inārs Rūsiņš, draudzes vārdā atvadījās draudzes priekšnieks Ivars Bērziņš.
Pēc sēru dievkalpojuma visi bija ielūgti baznīcas lejas zālē.
Aizgājēju pārpelnoja. Urnu oktobrī novietos Brāļu kapos Ņujorkas Katskilos. Sēro dzīvesbiedre, meita ar viru
un bērniem, māsa ar vīru un meitām.

Avots: Laiks, 27.09.1997