Mirdza Preize Rudzīte

Gaisotni skolās pirmajos pēckara gados noteica tas, ka daudzi audzēkņi skolās bija sākuši iet brīvās Latvijas laikā, apguvuši skolās un ģimenēs nacionālo patriotismu, tāpēc lielākā daļa audzēkņu izjuta padomju okupācijas nepieņemamību. Daži audzēkņi sāka aktīvu vardarbīgu pretošanos, bet citi nevardarbīgu, garīgu pretošanos okupācijas varai. Viena no tādām nevardarbīgajām pretiniecēm bija Mirdza Preize ar pseidonīmu Selga Grava. Pēc Sinoles pagasta pamatskolas viņa mācījās Gaujienas vidusskolā un bija 1947.gada absolvente. Viņai bija izcils dzejnieces talants. Pusaudzes un jaunības gados viņa sarakstīja ap 180 nepublicētu dzejoļu par Latviju, dabu, zaudēto neatkarību, vecākiem, latviešu karavīriem. 1945.gada viņa rakstīja veltījuma dzejoli Kārlim Ulmanim:

Vai mirsi tu priekš savas dārgās tautas?

Vai tavi vārdi viņai zuduši?

Nē, latvju tautā dzīvosi tu mūžos,

Kamēr vien soļi mūsu zemi skars!

Avots: Harijs Grāvis "Adzele-Gaujiena..."