Valija Pļaviņa

1933.gadā mācās Limbažu 1. vidusskolā. Vēlāk beigusi JVLMA kordiriģēšanas klasi. 

Darbavietas: 16.04.1939. Latviešu folkloras krātuve, Rīga Mašīnrakstītāja-valodpratēja.                     

                      1954. Ventspils Mūzikas vidusskola, Ventspils Koru diriģēšanas klases vadītāja, Dziesmu dienu virsvadītāja.                     

                      1958-1967-.....  Jelgavas Mūzikas vidusskola, direktore, vēlāk pedagogs. Viņas entuziasma, uzņēmības un pašaizliedzīgā darba dēļ šodien saglabājušies daudz apkopotu materiālu par skolas vēsturi.
****************

Dzimusi 1915.gada 3.maijā. Mirusi 2010.gada 16.janvārī Rīgā.

Vēlēšanās - atdusēties Limbažu kapsētā blakus māsai Mildai, netālu no komponista Baumaņu Kārļa atdusas vietas.

1953.g. - pabeidz Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģentu nodaļu (diriģēšanu mācās pie prof. Jēkaba Mediņa)

1953 - 1955 strādā Ventspils mūzikas vidusskolā No 1956.g. strādā Jelgavas mūzikas vidusskolā (vairāk kā 40 gadus)

1957 – 1966 Jelgavas mūzikas vidusskolas direktore (9 gadus)

Pēc tam – mācīja metodiku jaunajiem skolotājiem, vadīja prakses Jelgavas skolās.

Organizēja nozīmīgus ārpusskolas pasākumus (piem. Jēk.Mediņam~80)

Jaunībā strādāja Rīgas pilī Folkloras krātuvē (prof. Strauberga vadībā) par mašīnrakstītāju. Lai šo darbu dabūtu, izturēja lielu konkursu – bija jāprot milzīgā ātrumā rakstīt ar rakstāmmašīnu pēc taustes, neskatoties. Šī prasme vēlāk noderēja arī Jelgavas mūz. vidusskolā, strādājot administrācijā ar dokumentiem.

No Folkloras krātuves laikiem ļoti iemīļojusi tautasdziesmas.

Bija liela patriote. Kad kara laikā krievi atkāpās, nevienu darbinieku nelaida ārā no pils, bija paredzēta evakuācija uz Vāciju. Izdevās no tās izvairīties, uzvelkot baltu halātu un ar ātrās palīdzības mašīnu braucot „izsaukumā pie slimnieka”.

II Pasaules kara laikā pazaudēja dzīvesdraugu un tēvu. Ģimenes dzīve neizveidojās. Visu dzīvi veltīja skolai. Ļoti sirsnīga un izpalīdzīga – daudzi skolnieki viņai bija gandrīz kā pašas bērni, vēlāk draugi. Aizstāvēja skolniekus, kuriem draudēja izslēgšana no skolas reliģiozās pārliecības dēļ. Nebija ne komjauniete, ne partijas biedre. Bija ļoti drosmīga – glabāja admirāļa Teodora Spades notis - 1936.g.sacerēto oriģināldziesmu. Par to varēja draudēt izsūtījums uz Sibīriju /labākajā gadījumā/.

Viņa bija beigusi žēlsirdīgo māsu kursus, no tā laika viņai dārga bija iegūtā Sarkanā Krusta nozīmīte. Skolā viņas pārziņā bija aptieciņa, rūpējās par veselību visiem.

Pēdējos dzīves gadus pavadīja pansionātā Juglas ezera krastā („Ezerkrasti”).

02.02.2024, Santa Puriņa