Nikolajs Pope

Bijušais Liepājas stacijas preču kasieris. Traģiski miris austrumu frontē.

Saulaina augusta pēcpusdiena. Mūsu vienība šodien pavada pēdējā dusā kādu latviešu cīnītāju, jo viņa paša vienības cīņu biedri dienesta pienākumu dēļ izvadīšanā nevar piedalīties. Ar ozollapu un krāšņu ziedu vaiņagiem mēs soļojam cauri izpostītai pilsētai uz kara lazareti. Kur vien mūsu skati sniedzas, visur postaža un drupu kaudzes.
— Sveiki, latviešu zēni! — slimnīcas pagalmā mūs uzrunā kāda tautiete. Tā žēlsirdīgā māsa no Rīgas. Zēni ielenc viņu un izjautā.
Slimnīcas rajonā uz smilšu uzkalna — kara kapsēta. Taisnas balta koka krustu rindas ar Dzelzs krusta emblēmām un iededzinātiem uzrakstiem: dienesta pakāpe, vārds un uzvārds, dzimšanas un nāves datumi. Uz svaigākām kapu kopiņām — vainagi un nacionālo karogu lentes. Uz viena otra cīnītāja kapa nezināmas rokas nolikušas lauku ziedus. Kapu velēnas zem sevis glabā vācu, spāņu, ungāru, lietuviešu, ukraiņu, baltkrievu un arī latviešu cīnītāju mirstīgās atliekas. Krustu uzraksti runā katrs savu valodu, un Ventaskrasts, Zurkovskis, Arēns un Veide neapšaubāmi pasaka, ka šie dārgie aizgājēji ir latvju tautas dēli.
Nodimd šāvienu salve. Latviešu brīvprātīgā cīnītāja Nikolaja Popes baltais egļu zārks, pārklāts vācu kāškrusta un latviešu sarkanbaltsarkanām krāsām, lēni nolaižas balto smilšu bedrē. Orķestris skandina sēru mūziku. Mēs nodziedam divus korāļus. Runā vācu armijas kara mācītājs.  Slava un pateicība latviešu karavīram par kopējo cīņu Jaunās Eiropas un savas tēvzemes labā! Dusi saldi, kopējo cīņu cīnītāj, tava dzīvība nav ziedota veltīgi!
Cīnītāju piemiņa dzīvos jaunajās pa audzēs no mūža mūžā! Kā pirmais ar krāšņu vainagu no latviešu cīnītāja atvadās vācu SS un policijas vadītājs. Divus vainagus uz svaigās kopiņas noliek latviešu vienību komandieri. Dusi saldi, latvju cīnītāj! Mēs, palicēji, rūpēsimies, lai taka uz Tavu kapa kopiņu nekad neaizaug. Pēc lielās cīņas latvju tauta Tevi guldīs dzimtenes smiltājā! Ar «Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai», mēs atvadāmies no cīņu biedra.
Tālu no tēvzemes svešās zemes klēpī pēc karsta cīniņa jau atdusas dažs krietns latviešu cīnītājs, kas tēvzemei un tās nākotnei ziedojuši vairāk par citiem — savu dzīvību.

Avots: Tēvija, 21.08.1942

           Kurzemes vārds, 20.09.1942