Kārlis Georgs fon Zīverss

Dzimis Bauņu muižā, miris Cēsīs. Dzimis grāfa Paula fon Zīversa (1773-1824) un Katrīnas fon Zīversas, dzimušas fon Gincelas (Katharina v. Günzel a. d. H. Bauenhof, 1792-1845) ģimenē. Mācījās pie vēlākā Bērzaines ģimnāzijas dibinātāja A.Holandera Brenguļos, tad Tērbatas ģimnāzijā. Pēc dienesta Krievijas impērijas armijā (1832-1838) saimniekoja tēva mājās Košķeles muižā (Ostrominsky), vēlāk Bauņu muižā. 1852. gadā apprecējās ar Konstanci Elīzu Katrīnu fon Vulfu (v. Wulf). Savu brīvo laiku viņš veltīja arheoloģisko izrakumu veikšanai netālu no Burtnieku ezera un pie Strantes ezera Smiltenes novadā. No 1871. gada pilnībā nodevās Latvijas vēsturei un arheoloģijai, 1875. gadā iznāca viņa pētījums par Indriķa hronikas ģeogrāfiskajiem aspektiem. 1875. gadā Kārlis Georgs fon Zīverss izdarīja pirmos izrakumus Zvejnieku kapulaukā pie Burtnieku ezera, bet 1876. gadā Āraišu ezera salā, kur konstatēja piecas vai sešas apbūves kārtas, atrada senlietas, taču izrakumu apstākļi bija ļoti neērti - izrakumu laukumos nemitīgi plūda iekšā ūdens, kas nemitīgi bija jāizsmeļ. 1877. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Cēsu jaunajā pilī. 1877. gadā viņš uzaicināja vācu zinātnieku Rūdolfu Virhovu doties "arheoloģiskā ceļojumā" uz Baltiju, kur izrādīja savus atradumus Āraišu ezerpilī un citur.

Miris Cēsu pilsmuižā 1879. gada 19. jūlijā, apglabāts Mazsalacas kapos.