Jānis Mūris

Ugāles virsmežniecības Puzes 4.iecirkņa mežzinis.

Avots: Brīvā zeme, 09.03.1939

Darbojies arī vai bijis biedrs:

                Puzes pagasta valde,
                Puzes aizsargu nodaļa,
                Puzes lauksaimniecības biedrība,
                Puzes patērētāju biedrība,
                Puzes savstarpēja apdrošināšanas biedrība.

Avots:             “Brīvā zeme” # 55. 08.03.1939.
                       “Brīvā zeme” # 56. 09.03.1939.

1939.g. 4. martā miris Ugāles virsmežniecības mežzinis Jānis Mūris. Nelaiķis dzimis 1883. g. novembra mēnesī Igaunijā un pēc tautības bijis igaunis. Tomēr visas viņa dzīves un darba gaitas jau no pašas jaunības bija saistītas ar mūsu valsti. Te viņš sācis un beidzis savu darbu, te viņš nodibinājis savu ģimenes dzīvi. Tā Jānis Mūris bija saaudzis visciešākām saitēm ar mūsu zemi un bija savas zemes krietns un uzticams dēls. Līdz pasaules karam nelaiķis ieņēma dažādus atbildīgus amatus privātā dienestā, bet bēgļu gaitas pavadija Krievijā. Bū-, dams darbīgs, uzņēmīgs un krietns savā darbā, viņš arī bēgļu laikā ar labām sekmēm tiek pāri visām grūtībām. Atgriežoties Latvijā, nelaiķis tūlīt pēc mūsu valsts proklamēšanas stājās mežsaimniecības darbā, kas tam labi pazīstams no pirmskara laika. Jau ar 1918. gada 28. decembri Jānis Mūris uzņemas Kursīšu mežniecības pārziņa pienākumus. Pēc virsmežniecības iekārtas izvešanas, viņu ieceļ tanī pašā virsmežniecībā par iecirkņa mežzini. Personīgas dabas apstākļu pēc, viņš no 1921. gada novembra līdz 1922. gada novembrim paliek ārpus valsts dienesta, bet tad atgriežas mežziņa amatā Dundagas virsmežniecībā. Sarūgtināts sabiedriskā darbā, kurā nelaiķis ar visu savu sirds dedzību ņēma dalību, sastāvot kā centrālās valdes loceklis 1925. gadā nodibinātā Mežu darbinieku biedrībā, Jānis Mūris no 1927. gada līdz 1929. gadam aiziet atkal no valsts dienesta, lai tad atkal, apstākļiem grozoties, turpinātu mežziņa pienākumus Ugāles virsmežniecībā, kur tad nu viņš nobeidza savas dzīves un darba gaitas. Jānis Mūris savā sabiedriskā darbā mežu darbinieku aprindās bija izpelnijies plašu atzinību. Viņš nepārtraukti 10 gadus bija mežu darbinieku biedrības valdes loceklis. Akurāts un disciplinēts bija Jānis Mūris arī savu tiešo mežziņa pienākumu pildīšanā, nežēlojot sevi un savus spēkus. Privātā dzīvē un satiksmē reti sirsnīgs, atsaucīgs, koleģiāls, izpalīdzīgs. Viņš tāds bija nevien ar saviem darba biedriem, bet visā lauku sabiedrībā, ar kuru bija saaudzis kā īsts zemnieks un lauku apstākļu pazinējs un cienītājs. Darbojoties mežu darbinieku biedrības valdē, man ilgā kopējās darbības laikā bija izdevība Jāni Muri vērtēt kā pārliecinātu un nelokāmu jaunā laikmeta ideoloģijas cīnītāju, dedzīgu sludinātāju un stiprinātāju plašajās mežu darbinieku aprindās. Šo viņa pārliecību un dedzību, kas izpaudās vēl smagajos partiju laikos, nespēja mazināt arī tie sarūgtinājumi, ko viņam sagādāja pašaizliedzīgais sabiedriskais darbs. Tādēļ arī tā plašā goda parādīšana, ko nelaiķis Jānis Mūris izpelnijās viņa izvadīšanā š. g. 12. martā pēdējā gaitā no Ugāles Puzes Dandzītēm uz Puzes kapsētu. Še no nelaiķa atvadijās un pēdējo godu parādija virsmežniecības darbinieki un biedrības noda|a, citu organizāciju pārstāvji, viņa daudzie draugi un lauku sabiedrība. Mežkopju un mežu darbinieku biedrības valdes vārdā no nelaiķa atvadijās valdes locelis P. Graudums. 

Avots: Meža Dzīve, 5.izdevums 1939.gada maijs.