Jānis Reinholds

Jānis Reinholds bija starpkaru perioda latviešu feļetonists un satīriķis.

Dzimis 1896. gadā Sakas pagastā. Vecāki: Andrejs Reinholds (dzimis 1866. g.), Ieva Reinholde, dzim. Liekne (dzimusi 1874. g.).

Petrogradā beidzis reālskolu. Kādā periodā sācis lietot uzvārdu Dzintarnieks.

Aktīvi piedalījies Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā.

1924. gadā laulājies ar Idu Henrieti Šarloti Krustkalni.

1926. gadā atsāka lietot dzimtas uzvārdu Reinholds. Spriežot pēc šajā gadā militārā dienesta  materiālos iekļautiem izmeklēšanas dokumentiem,  Jānis Reinholds nekad nav veicis oficiālu procedūru sava dzimtā uzvārda nomaiņai uz uzvārdu Dzintarnieks, tomēr šis pieņemtais uzvārds ticis lietots gan viņa dienesta dokumentos, gan paša J.Reinholda un viņa sievas pirms 1926. gada izdotajās pasēs.

Jāņa un Idas Reinholdu ģimenē izaudzināti trīs bērni.

1933. gadā, viesojoties pie vecākiem Pāvilostā, J.Reinholdam sākušās veselības problēmas un pēc vairāku nedēļu pavadīšanas Liepājas un Rīgas slimnīcās viņš 15. jūlijā mira. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

 

Militārās gaitas

     Pirmais pasaules karš

1915. gadā iestājies Krievijas bruņotajos spēkos. Ieskaitīts 1. rezerves bataljonā. 1916. gada janvārī pārvests uz sakaru komadu, nosūtīts uz Vladimira kara skolu, bet aprīlī kā politiski neuzticams nosūtīts atpakaļ uz 1. rezerves bataljonu.

1916. gada aprīlī pēc paša vēlēšanās pārcelts uz latviešu pulkiem, ieskaitīts latviešu strēlnieku rezerves bataljonā. Augustā pēc paša vēlēšanās  ieskaitīts 8. Valmieras pulkā. 1917. gada janvārī par kaujas nopelniem paaugstināts par jaunāko apakšvirsnieku. Ticis ievainots. Februārī par nopelniem kaujā paaugstināts par vecāko apakšvirsnieku. Martā ievēlēts 12. armijas izpildu komitejā.

1917. gadā mācijies Gatčinas praporščiku skolā. Paaugstināts 1. virsnieka pakāpē. Piekomandēts pie Petrogradas kara apgabala priekšnieka politiskā nodaļā kā sevišķo uzdevumu virsnieks. Komandēts uz Kazaņu jaunu pulku dibināšanai Satversmes sapulces aizstāvēšanai. Aizkomandēts Dienvidu armijas virspavēlnieka rīcībā, ieskaitīts 172. trieciena bataljonā. Piedalījies kaujās pret vāciešiem.

1917. gada novembrī aizsūtīts uz latviešu pulkiem, ieskaitīts latviešu rezerves pulkā. Decembrī devies uz Dienvidu frontes virspavēlnieka štābu. Piedalījies sadursmēs ar lieliniekiem.

Oktobrī komandēts uz Kijevu uz kongresu par armijas politiskā stāvokļa noskaidrošanu. Ticis apcietināts, bet atbrīvots kā armijas delegāts.

Novembrī komandēts uz Petrogradu Satversmes sapulces aizstāvēšanai. Apcietināts no lieliniekiem, bet uz nepareizu dokumentu pamata atbrīvots.

1918. gada janvārī atgriezies Latviešu rezerves pulkā. Ticis arestēts kā kontrrevolūcijas atbalstītājs, bet uz dažu Jarosļavas strādnieku deputātu galvojumiem atbrīvots. Piedalījies sacelšanās pret lieliniekiem, vadījis arestus un izmeklēšanas.

Februārī, vāciešiem ienākot Vidzemē, kritis gūstā. Atbrīvots martā. Devies uz Petrogradu.

Aprīlī piedalījies sacelšanās pret padomju valdību. Nosūtīts uz Dienvidu armiju veikt aģitāciju. Izlūku priekšnieks 172. triecienu bataljonā. Piedalījies vairākās kaujās pret lieliniekiem. Paaugstināts par praporščiku, bet vēlākajos Latvijas armijas dienesta gaitu dokumentos minēts, ka šim faktam trūkstot dokumentāru apstiprinājumu.

Jūlijā devies uz Maskavu, vēlāk Tērbatu. Septembrī atbraucis uz Latviju. Organizējis Liepājas latviešu nacionālo savienību. Uzturējis sakarus ar opozīcijas dalībniekiem jaunorganizētajā Ziemeļu armijā.

 

Apbalvojumi:

Jura medaļa, 4. šķira (Nr. 23094), par kauju pie Smārdes 1916. gada augustā;

Jura krusts, 4. šķira (Nr. 18203), par kauju pie Ložmetējkalna 1916. gada decembrī;

Staņislava medaļa "Par uzcītību", par kaujām pie Augstuma 0.9 Krievijas teritorijā, 1917. gada janvārī - februārī.

 

      Latvijas Neatkarības karš

1919. gada janvārī iestājies Liepājas apsardzības rotā, nedaudz vēlāk pārvests uz Skrundu uz O.Kalpaka nodaļu, iedalīts virsnieku rotā (vēlākā 1. Neatkarības rota).

Piedalījies kaujās pret lieliniekiem visā Latvijas teritorijā. Jūnijā no Latgales frontes pārvests uz Rīgu, pēc J.Baloža rīkojuma organizējis Rīgas apsardzības rotu. Ieskaitīts Rīgas jaunformējamo spēku 8. rotā kā pusrotas komandieris, bet līdz ar Rīgas jaunformējamo spēku likvidēšanu  pārvests uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku.

Bermontiādes laikā organizējis partizānu vienību, piedalījies kaujās Rīgā pie Dzelzs tilta. Ar 10 vīriem pārcēlies uz Bermonta aizmuguri pie Tukuma.

 Savienojies ar Dobrovska partizānu nodaļu. Aktīvi piedalījies kaujās Kurzemē, tajā skaitā pie Liepājas, Saldū u.c. Pēc Dubrovska aresta pārņēmis viņa vadīto partizānu grupu vadīšanu.

Kaujās Latvijas armijas sastāvā divreiz ievainots.

Devies uz Rīgu armijas inspekcijas daļas priekšnieka rīcībā, pārcelts uz Virsp. štāba iekšējās izlūkošanas nodaļu.

Pārvests uz Daugavgrīvas mācību bataljonu.  Atvaļināts 1920. gada maijā.

 

 

Radošā darbība

1918. gada nogalē starp aktīvo dalību pasaules karā un Neatkarība karā dažus mēnešus strādāja kā aktieris Liepājas teātrī.

Pēc kara nodevies literārajam un komiķa talantam. 

 Rakstījis ar savulaik pieņemto uzvārdu kā Jānis Dzintarnieks, kas pēc atgriešanās pie dzimtā uzvārda 1926. gadā turpināja tikt lietots kā pseidonīms.

 Ar J. Dzintarnieka vārdu publicējis "Orģinālkuplejas" (1920), kā arī lugas: "Medicīnas noslēpums" (1920), Īrētās bikses" (1920), "Suņu dienas" (1922) "Apsegloju melnu kuili" (1925), "Jautrās spēles" (1926)  "Aizsargs Pliens" (1930), "Sieviete, kas nav zeltu atsverama" (1932).

Kā komiķis uzstājies cirkā un varietē. Ar Jāni Robertu Lazdiņu 20. gados izveidoja komiķu muzikālo duetu Brāļi Ošlapiņi. Sevi dēvēja par Ošlapiņu jaunāko. Ar Ošlapiņu vārdu tapusi virkne skaņu ierakstu - dziesmas un humoristiski stāstiņi.

 Presē J. Reinholds publicējis feļetonus ar pseidonīmiem Ventiņu Vents, Trakā Dore. 1932. gadā izdots Ventiņu Venta homoristisks stāsts tāmnieku izloksnē "Uz dzīves plosta".

Bijis satīriskā žurnāla "Svari" literārās daļas vadītājs.

Neilgi pirms nāves "Pēdējā Brīdī" redakcijai iespiešanai bija nodevis savu romānu.

 

Avoti: vēsturiskā periodika, J.Dzintarnieka (Reinholda) dienesta gaitu saraksts, J.Reinholda un viņa sievas pasu kolekcija u.c.