Kārlis Kļava

Piedalījies 1936.gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē, kur šaušanā ar mazkalibra automātisko pistoli izcīnīja 23. vietu.

1937. gada Pasaules čempionātā izcīnīja zeltu šaušanā ar automātisko pistoli, tāpat kļuva par neoficiālo Pasaules čempionu šaušanā ar parabellumu. Viņš ir pirmais Latvijas sportists, kas kādā no sporta veidiem kļuvis par Pasaules čempionu. Vairākas reizes izcīnījis uzvaru Latvijas čempionātā. 1937. gadā ticis atzīts par Latvijas gada labāko sportistu laikraksta "Sporta Pasaule" vērtējumā.

1931. gadā beidzis Latvijas Augstāko karaskolu. Laikā no 1932. līdz 1940. gadam bija Rīgas kājnieku pulka virsleitnants. 1938. gadā ticis apbalvots ar V šķiras Viestura ordeni. 1941. gadā K. Kļava tika arestēts, deportēts uz Krievijas PFSR, kur arī tika nošauts.

......

1941. g. 14. jūnijā ostroviešu nometnē, pie Gulbenes, kur atradās latviešu karavīri, pēkšņi atskanēja rīkojums izsauktajiem virsniekiem, to starpā pasaules meistaram vltn. Kārlim Kļavam un otram latviešu pazīstamajam šāvējam vltn. Laukmanim, ierasties komandieru mācībās. Likās neparasti, ka tik pēkšņi rīko komandieru mācības. Parasti tās notika pēc plāna, bet pēdējās dienās visus darbus rīkoja un veica ārkārtīgā steigā, bez apdoma un sakarības.

Auto mašīnās virsniekus aizveda dažus kilometrus no Gulbenes mežā. Sekoja rīkojums citam aiz cita doties uz priekšu. Virsnieki nonāca meža pļavā un nostājās vienrindu līnijā. Pēc tam pulka komandieris Arturovs teica: "Jūsu taktiskās mācības tiek izdarītas šādi — rokas gaisā!" Visi palika uz vietas un raudzījās apkārt. Meža malā stāvēja bojševiki ar šaušanas gatavībā paceltiem ieročiem. Pretošanās bija veltīga un neiespējama. Sekoja pavēle nogulties uz mutes un rokas izstiept uz priekšu. Tad pieskrēja boļševiki, atbruņoja un aplaupīja virsniekus.

Pēc pāris stundām 43 latviešu virsniekus ar sasietām rokām sameta automobiļos un aizveda uz Gulbenes staciju, kur ievietoja aizrestētos lopu vagonos un nogādāja līdz Šķirotavai.
Naktī no 16. uz 17. jūniju virsnieku ešelonu izsūtīja uz Padomju Savienību. Ešelonam atstājot Šķirovas staciju, apcietinātie dziedāja: „Nu ardievu, Vidzemīte!". Vltn. Kļava 17. jūnijā Krustpils stacijā izmeta zīmīti, rakstītu uz papirosu kastītes, kur sveicina savu dzimtenē palikušo dzīvesbiedri Laimu, trīs gadus veco dēlu Jānīti un pārējos piederīgos.

Avots: Laikmets, 09.10.1942

Dēls  Jānis Kļava (dz.1940.g.) ar māti devās trimdā, dzīvoja ASV.