Jūlija Cepleviča Pakalniņa

Dzimusi Ņižņijnovgorodā, Krievijā, Viļa Cepleviča un ukrainietes Olgas Ceplevičas (dzim. Golovčenko) ģimenē.
Jūlija beidza pamatskolu 1931. gadā Liepājā, vidusskolu turpat 1935. gadā un sāka studijas Latvijas Universitātē, kur iestājās studenšu korporācijā Imeria.
Bēgļu gaitas Cepleviču ģimene aizvadīja Vācijā Šlezvigas-Holšteinas nometnē un ASV ieceļoja 1949. gadā. Jūlija ar vecākiem dzīvoja Detroitā, aktīvi piedalījās latviešu sabiedriskajā dzīvē. Viņa bija viena no Latviešu apvienības Detroitā dibinātājiem un LAD dāmu komitejas priekšniece. 1960. gadā viņa palīdzēja nodibināt Imerias kopu Detroitā un uzņēmās kopas sekretāres pienākumus.
Jūlija 1954. gadā Mičigenas universitātē Anarborā ieguva maģistra grādu bibliotēku zinātnē. Ilgus gadus, līdz pensijai viņa strādāja Detoitas pilsētas galvenā bibliotēkā. Pēc pensionēšanās Jūlija ar tēvu pārcēlās uz dzīvi latviešu ciemā Garezerā. Viņa apprecējās ar savu ilggadējo domubiedru profesoru Andreju Pakalniņu un pārcēlās uz dzīvi Kanādā. Kādu laiku pa vasarām viņi dzīvoja Nepījinā (Nepaean, Ontario) un ziemās Sentpītersburgā, Floridā, līdz izvēlējās pārcelties uz Floridu.
Savu mūža draugu Jūlija izvadīja pēdējā dusā 1992. gada 18.augustā.
Jūlija diezgan bieži viesojās Latvijā, Talsos, kur dzīvoja un mira viņas brālis.
Pēdējos gadus Jūlijas redzi nopietni ietekmēja makulārā deģenerācija. Var iedomāties, kā šāda, viņas vārdiem runājot „sasodīta ķibele" ietekmēja cilvēku, kas visu mūžu ir lasījis, lasījis, lasījis. Viņa priecājās, ka var klausīties grāmatu lasījumus lentē.
Jūlijas sirds pamazām kļuva vājāka, viņu ievietoja slimnīcā. Viņa ļoti vēlējās atgriezties savā dzīvoklī, bet spēki zuda, un š. g. 18. jūnijā klusi un bez sāpēm aizmiga mūža miegā.

Avots: Laiks, 20.11.2010