Visvaldis Silenieks

Aktieris un režisors Visvaldis Eduards Silenieks dzimis 1898.gada 17.martā Liepājā dzirnavnieka ģimenē. Sieva aktrise Mirjama Štāle. Mācījies Liepājas pilsētas skolā. No 1913. līdz 1915.gadam korists Liepājas Latviešu teātrī. No 1915. līdz 1917.gadam pilnveidojis aktiera meistarību Pollaka dramatiskajos kursos Petrogradā.

Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. Bijis laikraksta "Liepājas Atbalss" korespondents. 1918. līdz 1940.gadam strādājis Liepājas teātrī, viens no teātra vadošajiem spēkiem. No 1936. līdz 1940.gadam teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais režisors, pēc Jāņa Lejiņa. 1937. un 1939.gadā profesionāli pilnveidojies teātra mākslā Berlīnē, Vīnē, Minhenē, Drēzdenē, Prāgā, Budapeštā. 1940./1941.g. pārcelts uz Jelgavas teātri.

No 1944.gada Drāmas teātra aktieris. Apbalvots ar Atzinības krustu. 1954.gadā kļuvis par Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku. Ietverts laikraksta "Kurzemes Vārds" atlasē “20.gadsimta izcilākie Liepājas skatuves mākslinieki". Aktrise, rakstniece Tija Banga: "Silenieks bija jauneklis ar lielu gribu un tikpat lielu pārliecību. Viņš deva spilgtus tēlojumus. Par tiem varēja strīdēties izpratnes, bet ne tēlojuma ziņā. Tēlojums bija savdabīgs, bieži pat pārspīlēts, bet aizvien izjusts un izdomāts līdz galam.” Miris 1960.gada 19.oktobrī Rīgā.

Avots: irliepaja.lv

"Tēvija" 1942.gadā raksta: "Visvaldis Silenieks dzimis un audzis liepājnieks, un arī viņa darbs teātrī veselus 20 gadus ir noritējis tikai Liepājā. Tur viņš darbā un studijās bija izaudzis par savas dzimtās pilsētas mākslinieku un režisoru, un kopš 1936.gada tā viņam uzticēja Liepājas pilsētas drāmas un operas vadību. Kā režijā, tā tēlojumā Silenieks pieturas pie reāli psiholoģiskā mākslas virziena. Gan neliela auguma, bet ar patīkama tembra sonoru balsi un izteiksmīgu seju apveltīts, Silenieks ar pārliecību spēj veikt spēcīgas dramatiskas lomas, kā viņš to arī Rīgas publikai pierādīja, priekš dažiem gadiem viesodamies DT Šekspīra lomā Zīverta lugā Āksts. Bet arī humors viņam nav svešs, tā ka pat dziesmuspēlēs viņš ir bijis it redzama komiskā figūra. Lai jo sekmīgi veiktu savus atbildīgos uzdevumus, Silenieks vairākkārt ir devies studiju ceļojumos uz Vakareiropas lielākajiem mākslas dzīves centriem. Bet arī ar labāko no mūsu pašu teātra mākslas iespējamībām viņš ir centies apaugļot Liepājas teātri, gan uzaicinādams par viesrežisoriem Rīgas lielo teātru režisorus, kas Liepājā iestudēja galvaspilsētas ievērojamākos jauninscenējumus, gan arī saistīdams mūsu lielo skatuvju pirmšķirīgos tēlotājus viesizrāžu atbildīgām lomām. Rūpēdamies par oriģinālrepertuāru drāmai, Silenieks to iecerēja arī operai un paguva izrādīt Jāņa Kalniņa operu Ugunī, pēc tam apceļodams ar to arī dažas citas provinces pilsētas.

Pateicoties komunistu mākslas politikai — izārdīt pastāvošos un samistrot jaunus ansambļus visos mūsu teātros, Silenieku pārcēla uz Jelgavu. Kopš Tautas teātra nodibināšanas strādā tanī, piedalīdamies gandrīz ik izrādē. Tomēr Tautas teātra vēl neizlidzinātā ansamblī un ne visai izcilā repertuārā Sileniekam nav vēl bijusi izdevība iepazīstināt šejienes publiku ar savām vērtīgākajām aktiera iespējamībām. Līdzās aktiera darbam Tautas teātrī S. ir uzņēmies arī režisora pienākumus.