Vilhelms Kristiāns Pantēnijs

Vilhelms Kristiāns Pantēnijs arī Pantēniuss bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists.

Kalendāra "Veca un jauna laika grāmata" redaktors (1834-1848), laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktors (1835–1849) un Latviešu literārās biedrības („Lettisch-Literärische Gesellschaft“) Kurzemes direktors (1839-1849).

Rakstnieka Teodora Hermaņa Pantēnija (1843-1915) tēvs.

Dzimis Zaļeniekos 1806. gada 7. martā draudzes mācītāja ģimenē. Studēja teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-1829), pēc tam strādāja par mājskolotāju, no 1834. gada rediģēja kalendāru “Veca un jauna laika grāmata”, bija arī vairāku latviešu grāmatu korektors.

1835. gadā Pantēniju ieņēma darbā par mācītāju Jelgavas Sv. Annas baznīcas latviešu draudzē un tajā pašā gadā viņš kļuva par “Latviešu Avīžu” redaktoru. Publicējās arī Rīgas laikrakstā “Tas Latviešu Draugs”. 1836. gadā viņš organizēja Jelgavas Latviešu lasīšanas biedrību, no 1839. gada bija Latviešu literārās biedrības Kurzemes direktors. Savā draudzē iekārtoja sešas skolas un lūgšanas namu Kalnciemā.

1840. gadā Latviešu literārajā biedrībā ierosināja sagatavot latviešu skolas grāmatas.

Pantēnija apgādā iznāca vairākas latviešu grāmatas, arī A. Spāģa “Pārcēlējs” (1847).

Miris Jelgavā 1849. gada 20. jūlijā, apbedīts Baložu kapos.

Darbi:

• "Pirmais solis uz laimi" (1838) - "Latviešu Avīžu" rakstu apkopojums
• "Otrais solis uz laimi" (1840) - "Latviešu Avīžu" rakstu apkopojums
• "Pirmā Nieku grāmatiņa, kur nav nieki iekšā" (1846)

Literatūra  Rūdolfs Šulcs. "Vilhelms Pantenius, Jelgavas latviešu draudzes rīta mācītājs", Jelgavā 1850.

***

Dzimis 1806.07.03. Zaļenieku mācītājmuižā - miris 1849.20.07. Jelgavā, apbedīts Baložu kapos).

Literāts, teologs, mācītājs, žurnālists.

Dzimis Zaļās muižas mācītāja Johana Kristiana Panteniusa ģimenē, pamatizglītību guvis mājās, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-1829).

Pirmā darba vieta bijusi Salgales pagastā, no 1835 palīgmācītājs, no 1837 mācītājs latviešu draudzē Sv.Annas baznīcā Jelgavā (līdz 1849).

Mācītāja sprediķi ir ļoti populāri, dzīvi un interesanti, viņš daudz runā par pasaulīgām lietām. Mācītāja uzgaidāmā istaba vienmēr ir ļaužu pārpildīta, cilvēki lūdz viņam palīdzību vai padomu kā garīgās, tā laicīgās lietās. Panteniuss vienmēr palīdz gan ar naudu, gan ar produktiem, gan ar padomu. Daudz labu darbu viņš veicis Jelgavā lielo plūdu laikā (1837), bada gados (1845-1847), holēras epidēmijas laikā (1848). 1849 vasarā, sniedzot svēto vakarēdienu tīfa slimniekam, saslimst un mirst. Dibinājis Baložu kapus, pateicīgā draudze viņam tur uzcēla lielu piemiņas krustu.

Laikr. "Latviešu Avīzes" redaktors (1835- 1849), tur publicējis arī savus dzejoļus, stāstus, tulkojumus un rakstus. 1837 Jelgavā dibinājis Latviešu lasīšanas biedrību, tā ir viena no pirmajām zināmajām latviešu bibliotēkām. Rūpējies par 6 skolu atvēršanu savā draudzē - Klīves muižā, Ozolmuižā, Valgundē, Tetelmindē, Svētē un Kroņvircavā, sagatavojis tām skolotājus. Aktīvi darbojies Latviešu lit. (draugu) biedrībā, no 1839 tās Kurzemes nod. direktors. Dēls Teodors Hermanis Pantēniuss (1843-1915), ievērojams vācu rakstnieks un redaktors.(1806.07.03. Zaļenieku mācītājmuižā - 1849.20.07. Jelgavā, apbedīts Baložu kapos). Literāts, teologs, mācītājs, žurnālists. Dzimis Zaļās muižas mācītāja Johana Kristiana Panteniusa ģimenē, pamatizglītību guvis mājās, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-1829). Pirmā darba vieta bijusi Salgales pagastā, no 1835 palīgmācītājs, no 1837 mācītājs latviešu draudzē Sv.Annas baznīcā Jelgavā (līdz 1849). Mācītāja sprediķi ir ļoti populāri, dzīvi un interesanti, viņš daudz runā par pasaulīgām lietām. Mācītāja uzgaidāmā istaba vienmēr ir ļaužu pārpildīta, cilvēki lūdz viņam palīdzību vai padomu kā garīgās, tā laicīgās lietās. Panteniuss vienmēr palīdz gan ar naudu, gan ar produktiem, gan ar padomu. Daudz labu darbu viņš veicis Jelgavā lielo plūdu laikā (1837), bada gados (1845-1847), holēras epidēmijas laikā (1848). 1849 vasarā, sniedzot svēto vakarēdienu tīfa slimniekam, saslimst un mirst. Dibinājis Baložu kapus, pateicīgā draudze viņam tur uzcēla lielu piemiņas krustu. Laikr. "Latviešu Avīzes" redaktors (1835- 1849), tur publicējis arī savus dzejoļus, stāstus, tulkojumus un rakstus.

1837 Jelgavā dibinājis Latviešu lasīšanas biedrību, tā ir viena no pirmajām zināmajām latviešu bibliotēkām. Rūpējies par 6 skolu atvēršanu savā draudzē - Klīves muižā, Ozolmuižā, Valgundē, Tetelmindē, Svētē un Kroņvircavā, sagatavojis tām skolotājus. Aktīvi darbojies Latviešu lit. (draugu) biedrībā, no 1839 tās Kurzemes nod. direktors. Dēls Teodors Hermanis Pantēniuss (1843-1915), ievērojams vācu rakstnieks un redaktors.