Felikss Hāzners

Hāzners ir dzimis 1889. g. 27. janvārī Slokā. Pirmmācību mūzikā Fēlikss Hāzners saņēma no sava tēva Alberta Hāznera, bijušā Irlavas semināra skolotāja. Pēc tam mūzikā papildinās pie profesora Jozuusa, Juliusa Blaumaņa, Oskara Šepska u. c. Būdams 9 gadus vecs, F. Hāzners jau spēlē dievkalpojumos ērģeles un pavada Jurjānu Andreju. Apmeklējot reālskolu, 15 gadu vecumā Hāzners pieņem patstāvīgu ērģelnieka vietu Ķemeru draudzē. Tālāko muzikālo izglītību iegūst Pēterburgas konservatorijā pie profesoriem Handšina, Kalafatti un Vinklera. Slokas draudzes baznīcā Hāzners ne vien spēlē ērģeles dievkalpojumos, bet patstāvīgi ir sarīkojis garīgas mūzikas ērģeļu pusstundas. Mūzikas stiprākā puse Hāzneram ir improvizācija, par kuru jau minēts laikrakstā «Jūrmalas Vārds» 1939. g. Bez tiešā mūzikālā darba studiju laikā Hāzners ļoti interesējās par ērģeļu būvi, kā arī papildinājās ērģeļu būvē pie vācu firmas Valker un dēli virsmeistara Folmera Pēterburgā. 1911. gadā Hāzners ņēma dzīvu dalību pie Slokas baznīcas jauno ērģeļu uzstādīšanas. Pārzinādams ērģeļu būvi, Hāzners pats izlabo un noskaņo draudzes ērģeles. Hāzners pazīstams arī mūziķu saimē kā veikls pavadītājs. Vēlam dievpalīgu arī tālākā gadu gājumā un prieku kopt skaisto mākslu mūsu baznīcai par svētību.

Avots: Baznīcas ziņas, 09.04.1944

Miris 64 g.v. 21. janvārī Klīvlandē, ASV. Pēterpils konservatorijas absolvents, Slokas baznīcas  ērģelnieks, Dubultu ģimnāzijas pedagogs. Atbrīvošanas cīņu laikā Latgales divīzijas kara orķestra kapelmeistars. Pēckara gados ērģelnieks un pedagogs Lībekā un Oldenburgā.