Edgars Balodis

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs.

Dzimis 1928.gada 25.augustā Tukuma rajona Zemītes ciema Vilklāvu mājās.

No 1948. līdz 1956. gadam strādājis kolhoza lauksaimniecības brigādē. Vēlāk pārcēlies uz Siguldu, sākot strādāt par dzelzsceļa pārmijnieku. 1957. gadā pārceļas uz dzīvi Inčukalnā, kur turpina strādāt par pārmijnieku. Šajā darbā nostrātāti vairāk kā desmit gadi.

1969. gadā pārceļas uz dzīvi Rīgā.

Jau no jaunības, dzīvodams laukos, ik svētdienas apmeklējis dievkalpojumus, pat kājām mērojot 16 - 20 km ceļu līdz baznīcām. Darbojies kā pērminderis Kandavas , Sātu, Siguldas, Rīgas Sv.Pāvila un Sv.Trīsvienības draudzēs.

1969. gadā uzņemts akadēmiskajos teoloģiskajos kursos.

1976. gadā ordinēts palīgmācītāja pakāpē. Darbojas kā vikārs, noturot dievkalpojumus dažādās vietās pēc konsistorijas norīkojuma. 1981. gadā ordinēts par pilntiesīgu mācītāju.

1979. gadā Alojas un Staiceles draudzes ievēl E.Balodi par savu mācītāju. Darbojas šajās draudzēs līdz 1987. gadam. Šajā laikā papildus strādā Rīgas Austrumu telefonu mezglā par strādnieku. Līdz 1989. gadam darbojies Tirzas un Liezēres draudzēs. No 1989. gada - Daudzevas, Seces, Jaunjelgavas draudzēs.

No 1994. gada emeritūrā.

Miris 2017. gadā.