Pēteris Sauleskalns

Gandrīz 99 gadu vecumā miris gados vecākais latviešu agronoms un arī vecākais Talavijas filistrs. Aizgājēja mūžs ir raksturīgs centīga latviešu zemnieka dēla dzīvei un tas sākās Mētrenē 1876.g. 17.decembrī, kur viņa tēvs ir saimnieks Aizjožniekos. Tēvs dēlam var palīdzēt nobeigt tikai vietējās skolas un pēc tam viņam vairākus gadus jāstrādā Krievijā par muižu pārvaldnieku un skolotāju, lai tikai pēc tam atgrieztos dzimtenē un sāktu studēt agronomiju Rīgas politehniskā institūtā. Kļuvis par agronomu, 1908.gadā Sauleskalns ir atkal skolotājs un muižu pārvaldnieks Krievijā līdz 1918.gadam, kad stājas darbā Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā. Viņš ir rosīgs arī sabiedriskā darbā, organizējot un vadot biedrības un dažādus kursus. P.Sauleskalns ir Tautas padomes loceklis un Satversmes sapulces deputāts Zemnieku savienības frakcijā. 1921.g. sākas Sauleskalna mūža darbs — Malnavas lauksaimniecības vidusskolas organizēšana un vadīšana. Viņš to turpina visu brīvvalsts laiku. 1940.gadā komunisti direktoru atceļ no amata, jo Sauleskalns savā skolā nav mācījis tikai moderno lauksaimniecību, bet nenogurstoši kalis Latgales jauniešos arī nacionālismu — gan jaunatnes pulciņos, gan Latvijas Vanagos, kuru nodaļu viņš Malnavā nodibina un vada. Sekojot lauksaimniecības jaunākajiem sasniegumiem, Sauleskalns saraksta grāmatu par barības normām, bet sevišķi daudz raksta Latvijas Lauksaimniekā un Brīvajā Zemē. Dodoties bēgļu gaitās 1944.gadā, Sauleskalns jau ir 68 gadus vecs un atraitnis. leceļojis Amerikā, viņš tomēr vēl strādā dārzniecībā Tenesijā un tikai vēlāk pārceļas pie meitas Laimas Bērziņas uz Pitsburgu. Tur 15.septembrī arī noslēdzās viņa garais, darbīgais mūžs.

Avots: Laiks, 24.09.1975