Valda Bergmane

1996.gada 12. novembrī Londonas vanadzes saņēma skumjo vēsti, ka kādreizējā kopas vadītāja Valda Bergmane pēc garāka slimības posma aizgājusi mūžībā savā 88. mūža gadā. Dzīves gaitas Valda iesāka Liepājā prof. med. J. Alkšņa ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās uz Krieviju. 1918. gadā pēc Latvijas valsts tapšanas ģimene atkal atgriezās Latvijā, vispirms Liepājā, tad Rīgā. Pēc 2. vidusskolas beigšanas Rīgā Valda uzsāk franču valodas studijas Grenobles universitātē Francijā. Pēc studiju beigšanas viņa strādā Rīgas Radiofonā par franču valodas lektrisi un par tulci Francijas vēstniecībā Rīgā. Lai atvieglotu radiofona klausītājiem franču valodas mācības, Valda sarakstīja attiecīgās lekcijas 10 burtnīcās. Pēc laulības dzīves nodibināšanas ar zv. adv. Oskaru Bergmani, viņa pārceļas uz dzīvi Jelgavā, no kurienes turpina sniegt franču valodas lekcijas Radiofonā un mācīt franču valodu Jelgavas arodskolā. Valda iesaistās Aizsargu organizācijā. 1932. gadā viņu ieceļ par aizsardžu pulciņa priekšnieci, un 1935. gadā viņa saņem Atzinības rakstu par izciliem nopelniem sabiedriskā darbā. Ģimenē audzina trīs dēlus. 1944. gadā Valda ar ģimeni uzsāk otrreiz mūžā bēgļu gaitas, šoreiz uz Vāciju, nonākot Blombergā, kas izvērtās par latviešu mākslinieku un inteliģences centru. Tur viņa iesaistās darbā latviešu skolā. 1948. gadā viņa ar ģimeni, māsas ģimeni un tēvu nonāk Londonā. Sākuma gadi bija grūti, bija jādomā par iztiku un jāaudzina trīs dēli. Neraugoties uz to, sabiedriskais darbs latviešu vidē netika pamests novārtā. Ar laiku apstākļi mainījās un dzīve gāja uz augšu, bet tad jauns trieciens — 1969. gadā viņa zaudē savu dzīves draugu Oskaru Bergmani. Valda iestājās Daugavas Vanagu organizācijā un 1972. gadā uzņēmās Londonas vanadžu kopas vadītājas pienākumus, no kuriem atlūdzās 1978. gadā, turpinot atbalstīt visus vanadžu pasākumus, īpaši iesaistoties aprūpes darbā. Viņa bija iemīļota viese Austrumeiropas bēgļu veco ļaužu mītnē Agnū (Agnew) mājā Londonā. Saņēmusi DVF un DV CV Atzinības rakstus. Mūža beidzamos gadus Valda pavadīja "Straumēnos", kuru iekārtošanā savā laikā viņa bija bijusi cītīga talciniece. No "Straumēniem" 21. novembrī ģimene un draugi viņu izvadīja pēdējā ceļā.