Gotfrīds Bīlenšteins

Vācijas keramiķis no Potsdamas Sansusī dārziem, ievērojamas vācbaltiešu dzimtas pēctecis Gotfrīds Bīlenšteins (Gottfried Bielenstein, 17.10.1950.–11.02.2018.), kurš nemitīgi meklēja iespējas palīdzēt savai tēvtēvu dzimtenei.

Viņa vecvecvectēvs Gotfrīds bija luterāņu mācītājs Jaunaucē, vecvectēvs Augusts mācītājs un izcils zinātnieks letonists, mācītāji – vectēvs Valters, tēvs Volfgangs, māsa Elizabete.

Likumsakarīgi, arī nelaiķis aizsāka teoloģijas studijas, bet viņu vilināja praktiskākas lietas. 42 gadus viņš nostrādāja podniecībā kā amata meistars un pedagogs, kādus 10 gadus Berlīnē apmācīja mālu veidošanā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Kad 2010. gadā Gotfrīds Bīlenšteins smagi saslima un pensionējās, viņš gribēja savu brīvprātīgo darbu ziedot Latvijai. Talsu novada sociālās aprūpes centrā "Stūrīši" viņš par savu radu un draugu saziedotiem līdzekļiem izveidoja tik lielisku podnieku darbnīcu, kāda viņam pašam visa mūža laikā nebija bijusi. Vairākus gadus sekmīgi noritēja dziednieciskais darbs meistara vadībā. Viņš bija skolā pietiekami labi apguvis krievu valodu, jo tēvs bija stāstījis, ka šajā valodā runājuši viņa senči Baltijā.

Gotfrīdu Bīlenšteinu ļoti saistīja mūsu zeme, daba, cilvēki, un viņš pat apgalvoja: ja viņam nebūtu 6 bērnu, 12 mazbērnu un sievas, viņš pārceltos uz dzīvi Latvijā. Viņš bija viens no aktīvākajiem savas dzimtas pārstāvjiem, kas 2007. gada jūlijā sapulcināja ap pussimt savu radinieku vecumā no viena līdz 90 gadiem, lai Dobeles kapsētā un baznīcā pieminētu Augusta Bīlenšteina nāves 100. gadadienu. 2015. gadā Gotfrīds ieradās Latviešu folkloras krātuvē, lai iepazītu nekad neredzētos sava vecvectēva pētījumus un sagatavotos folkloras krājumus – tautasdziesmas, pasakas, teikas, ticējumus un mīklas, kuru izdevums mums gan bija tikai kopijas formā. Nākamajā gadā, kad Latvijā svinēja Augusta Bīlenšteina 190 gadu dzimšanas dienu, Gotfrīds ieradās arī LFK un uzdāvināja mums grāmatas "1000 Lettische Rätsel" (1881) oriģinālu, ko viņš bija atradis sava brālēna bibliotēkā un par kuru bija pārliecinājis tuvinieku, ka grāmatai vislabāk atrasties Latvijā. Gotfrīds Bīlenšteins iegriezās arī blakus telpā – LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā aplūkot savas vecvecvecmāmiņas baroneses Annas Emīlijas Vilhelmīnes vēstules, ko viņa ar pierakstītajām latviešu tautasdziesmām laikā no 1847. līdz 1849. sūtīja dēlam Augustam uz Tērbatu, viņš gribēja palīdzēt tās labāk salasīt un atšifrēt. 78 pierakstītās dziesmas atrodamas "Latvju dainās".

Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību Gotfrīda Bīlenšteina dzimtai, tuviniekiem un draugiem visā pasaulē.

Māra Vīksna

http://lfk.lv/In-memoriam-Gotfrids-Bilensteins