Biruta Jurjāne Mateuse

Komponista Andreja Jurjāna un Elizabetes meita. Dzimusi 1897. gada 8. novembrī Harkovā, Krievijā, kur tēvs bija turienes konservatorijas vadītājs. Biruta jaunību pavada Harkovā, beidz vidusskolu, mācās tēva vadītās konservatorijas dziedāšanas klasē, ko arī pabeidz. Apprecas ar krievu virsnieku. Ģimenē piedzimst divi dēli: Eižens un Oļģerts. Bērni vēl mazi, kad nomirst Birutas vīrs. 1926. gadā viņa ar abiem dēliem dodas uz tēva dzimteni, Latviju. Dabū darbu Rīgā, valsts bibliotēkā, kur sadraudzējas ar Ernu Liepiņu. Šad tad dzied arī Rīgas radiofonā. 1941. gadā apprecas ar Maksimiliānu Mateusu. Ir Otrais pasaules karš. Vecāko dēlu Eiženu iesauc armijā, bet jaunākais, Oļģerts, pieteicas brīvprātīgi. Biruta ar vīru un draudzeni dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, nonāk Manheimas bēgļu nometnē, kur sadraudzējas arī ar Margotu un Valteru Cīruļiem un ir palīdzīgi cits citam bēgļu gaitās. Biruta saņem ziņu, ka vecākais dēls gūstā, pēc laika atbrīvots un dzīvo Rīgā, bet jaunākais pazudis bez vēsts. Māte nekad nezaudē cerību, ka dēls atgriezīsies no kara gaitām. Ir 1950. gads. Sākusies izceļošana no Vācijas. Cīruļu ģimene 1950. gada februārī no Eslingenas dodas uz Ameriku, nonāk Saginavā, Mičigenas pavalstī, kamēr Liepiņi un Mateusi pieredz vilšanos. Cīruļi tomēr sagādā galvojumu un 1951. gada sākumā visi draugi ir atkal vienkopus Saginavā. Biruta ar vīru priecājas, ka dabū apkalpotāju darbu amerikāņu skolā un ev.lut. dievnamā. Biruta atsāk arī dziedāšanu, pašai spēlējot klavieru pavadījumus. Pēc dabas viņā mājo prieks un sajūsma, ko netaupa saviem draugiem. Sasniedzot pensijas gadus, viņa vēl darbojas par mājkalpotāju, nežēlodamās par smagumu vai grūtumu, lai tā palīdzētu dēlam un vedeklai Latvijā. 1966. gadā nomirst Birutas vīrs. Sākas grūtumu gadi, jo neuzlabojas acu gaisma, kas atņem laikrakstu, grāmatu lasīšanu un klavieru spēli. Aizsaules vārti paveras 1987. gada 19. janvārī. Biruta un viņas vīrs apbedīti Saginavas Meža kapos.

Avots: Latvju mūzika, 0101.1997