Velta Sproģe

Dzimusi Saldū un kristīta kā Paulīne - Marija, bet visu mūžu saukta par Veltu. Skolas gaitas uzsāk Harkovā, kur Jāņa Sproģa ģimene ar 4 bērniem atrodas 1.pasaules kara bēgļu statusā. Pēc atgriešanās Liepājā, mācās par šuvēju, bet sirdslieta darboties ar māliem, veidojot dažādus tēlus, gan mūžībā aizgājušos, gan līdzās esošos. Brāļa Friča aicināta, kurš strādā Ļeņingradas strādnieku tehnikumā par fizikas skolotāju, 1937.gadā dodas uz "saulaino tāli", kur valdot demokrātija un brīvība. Laimīgās dienas aptumšo brāļa arests un bezvēsts pazušana. Ļeņingradā paliek brāļa sieva Soņa ar 4 gadīgo meitiņu Termiju. Kas tālāk notiek, lasāms autobiogrāfiskajā grāmatā "Malle", kuru sarakstījusi Lūcija Ķuzāne un izdota ar Liepājas pilsētas domes atbalstu 2003.gadā. Velta Sproģe atdusas Liepājas centrālajos kapos blakus savam tēvam, pirmajai auklītei mammas mātei un nu jau arī brāļa Friča meitai, kura pazuda pēc tēva aresta un atradās pēc 10 gadiem.