Eduards Cepps

Eduards Cepps savas darba gaitas sācis kā māceklis un tikai pateicoties savai enerģijai un darba spējām spējis sasniegt pašas virsotnes, izveidojot savu uzņēmumu.

Baltijas mašīnu fabrika, kuģu būvētava un katlu kaltuve „Ed. Cepps" tuvākā laikā varēs atskatīties uz 35 pastāvēšanas gadiem. Firma dibināta 1902. gadā un to dibināja 5 gadus atpakaļ mirušais Eduards Cepps un no pavisam maza pasākuma pirms pasaules kara, firma izvērtās ar plašiem uzņēmumiem Valguma un Atlasa ielās, nodarbinot toreiz apm. 700 strādniekus un ierēdņus. Kara laikā abu fabriku iekārtas evakuēja uz Krieviju, no kurienes atpakaļ vairs nekas netika dabūts. Nelaiķis E. Cepps, atgriezies 1920. g. Latvijā, bija spiests atkal iesākt visu no jauna, bez jebkādiem lieliem materiāliem līdzekļiem, ielikdams šajā atjaunošanas darbā tikai savu nenogurstošu enerģiju un lielo darba mīlestību. Tagad pēc uzņēmuma dibinātāja nāves un viņa vadības pārņemšanas no mantiniekiem: direktoriem Roberta un Nikolaja Ceppa k-giem 1931. g., darbība ir galīgi nostabilizējusies, nodarbinot apm. 200 strādniekus un ierēdņus. Firma tagad ir viena no vadošām Rīgas kuģu būvētavām un mašīnu fabrikām, kas ar lieliem panākumiem apkalpo spirta dedzinātavas, ādu fabrikas, eļļas spiestuves, zāģētavas, finieru fabrikas un t. t., izgatavojot pilnīgi jaunas iekārtas, kā arī izvedot visdažādākos pārbūves darbus. Elektriskās metināšanas nozare firma sākot ar 1922. g. ir ieņēmusi vadošu stāvokli Latvijā, un kā pirmā celmlauze pielietojusi elektrisku metināšanu atbildīgu dzelzs konstrukciju augstbūvēs un dažādu spiedtrauku izgatavošanā. 1933. gadā firma uzstādīja Rīgas cementa fabrikā, Podragā, pilnīgi elektriski metinātus apm. 20 mtr. augstus torņus transportlentes vajadzībām, pēc prof. E. Veissa zīmējumiem. Arī katlu smēde, kura pielieto ar saspiesta gaisa palīdzību nodarbinātus kniedēšanas un štemešanas āmurus un urbjus, ļoti iecienīta no plašas klientūras ātrā un labā darba dēļ. Arī tagad firma, kā pirmā Latvijā, visā drīzumā stāsies pie 20 brutto ton. liela motorkuga izgatavošanas pēc Vācu Lloida noteikumiem, ar pilnīgi elektriski metinātām šuvēm, izvairoties no jebkādiem kniedējumiem, caur ko sasniedz ietaupījumus uz materiāliem un darbu. Ar atzinību jāmin fabrikas īpašniekus dir. R. un N. Ceppa k-gus, kā visai progresīvus un laika garam sekojošus lietpratējus un gādīgus saimniekus, jo fabrikas strādnieku un ierēdņu starpā ir cilvēki, kuri strādā pat no tās dibināšanas.

Avots: Latvijas sargs, 22.06.1931

           Ilustrētā tehnika, 01.10.1936