Ludvigs Polfanders
Ludvigs Polfanders
- Geburt:
- 12.03.1883
- Tot:
- 10.10.1942
- Patronym:
- Ludvigs
- Kategorien:
- Geschäftsmann, Maecenas, Nationalgarde, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Ludvigs Polfanders, pilnajā vārdā Luijs Frīdrihs Elmars Polfanders dzimis Praulienas pusē 1883. gadā.
Viņa vectēva dzimta nākusi no Igaunijas. Pēc krievu - japāņu kara Ludvigs pārcēlies uz Rikavu.
Sākotnēji remontējis vējlukturus. Vēlāk strādājis par melderi Čilipīnes ūdensdzirnavās.
1909. gadā laulājies ar dzirnavnieka meitu Lidiju Ramani.
Pēc Latvijas valsts proklamēšanas Rekovā atvēra tvaika dzirnavas. Mala miltus, vērpa vilnu, apstrādāja vadmalu.
No 1927.gada Polfandera dzirnavās darbojās pasta un telefonu nodaļa.
1929.gadā Ludvigs Polfanders kopā ar sievas māsu Almu Ramani Rekovā nopirka zemes gabalu, no kura vienu hektāru dāvināja ambulances ēkas būvei.
1929. gadā nodega dzirnavu koka ēka, bet drīz vien tiek sākta jaunās dzirnavu ēkas celtniecība (divstāvu mūra ēkas būvniecība pabeigta 1932. gadā, Rekovas iela 18).
Blakus dzirnavām ar Ludviga Polfandera atbalstu 1930.gadā tika uzbūvēta skolas ēka.
L.Polfandera celtajā dzīvojamā mājā Rekovas iela 25 mūsdienās atrodas sociālās aprūpes nams.
No 1936. līdz 1939.gadam Ludvigs Polfanders bija Šķilbēnu aizsargu nodaļas komandieris.
1938.gada agrā pavasarī mira Ludviga sieva Lidija. Viņiem nebija bērnu, tāpēc Ludvigs ar Lidiju bija adoptējuši divus bērnus – dēlu Valdi un meitu Ainu Ozoliņu. Valdim tika dots uzvārds Polfanders
Pirms 2. Pasaules kara Ludvigs Polfanders bija Šķilbēnu pagasta valdes loceklis , Baltinavas lauksaimniecības biedrības revīzijas komisijas loceklis, līdzīpašnieks Rekovas dzirnavās un Rekovas saimniecībā Nr.3.
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 8. martā arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Kapa vieta nav zināma.
Pēc dažām ziņām nošauts 1942.gada 10.oktobrī Krasnojarskā.
***
Ludvigs Polfanders piedzima 1883.gadā Madonas apr. Praulienas pag.
Arestēts 08.03.1941. Privātīpašnieks, aizsargs, lietoja pretpadomju izteicienus. Krimināllieta nr. P-7793.
Avots: "No NKVD līdz KGB"
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Felikss Dzintars | Brüder |
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski tūlīt pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.