Tamāra Fomina

Tamāra Fomina (1916. g. 18. februārī, Novgorodas gub. - 1995. g. 8. novembrī, Maskavā) – klasiskās filoloģijas speciāliste, tulkotāja, pasniedzēja.  

Tamāra Fomina (dzim. Kalniņa) ir dzimusi Novgorodas guberņas (patlaban – Tveras apgabals) Bologoje ciematā (kopš 1917. gada – pilsēta), Krievijā.

1934. gadā Tamāra absolvējusi Daugavpils Valsts ģimnāziju. No 1934. līdz 1940. gadam viņa studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un Filozofijas fakultātēs.  

Otrā pasaules kara laikā T. Fomina nonāca evakuācijā Sibīrijā. 1944. gadā viņa absolvējusi Tomskas Universitātes Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļu. Tajā pat gadā filoloģe atgriezās Latvijā.  

No 1945. līdz 1947. gadam T. Fomina ieņēma Rīgas Skolotāju institūta direktora vietnieka amatu. 1947.-1958. gados – Latvijas Valsts pedagoģijas institūta dekāne. 1958. gadā Tamāra Fomina aizstāvējusi zinātņu kandidāta disertāciju tēmā: “Cicerona filozofiskā terminoloģija (pamatojoties uz traktāta “De finibus bonorum et malorum – Par labā un ļaunā robežām” analīzes”). 1990. gadu sākumā kandidāta zinātniskais grāds ticis nostrificēts kā zinātņu doktora grāds.

No 1958. līdz 1993. gadam, kā docente, T. Fomina pasniegusi Latvijas Valsts universitātē (LVU). Viņa ieņēma Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāna vietnieces amatu. 1964.-1989. gados – vadījusi LVU Klasiskās filoloģijas katedru.  Par Tamāras Fominas raksturīgāko īpašību bijusi principialitāte, viņa izvirzījusi augstas prasības studentiem.   

T. Fomina ir mācību grāmatu autore un līdzautore, kā arī komentāru sastādītāja un tulkotāja.

Padomju laikā ieņemt tādus amatus kā augstskolas direktora vietnieks, fakultātes dekāns nevarēja tikai pateicoties profesionālām spējām, jo humanitāro specialitāšu uzdevums bija kalpot   komunistiskajai ideoloģijai. T. Fomina bija komuniste un G.Astras tiesas prāvā kalpoja padomju varai un arī savas karjeras interesēm. Uz Vēstures un filoloģijas fakultātē strādājošās T.Fominas, A.Baltkāja, G.Vicinska u.c. liecinieku liecību pamata 1961.gadā par spiegošanu, dzimtenes nodevību, pretpadomju aģitāciju  tika notiesāts Gunārs Astra. G.Astras  darba vieta no 1959.g. novembra līdz arestam 1961.g. februārī bija Skaņas un gaismas uzskates laboratorija Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē (Kr.Valdemāra iela 48, kur tiek atjaunots Franču licejs).