Jānis Edgars Dāvidsons

Jānis Edgars Dāvidsons dzimis 1925. gada 15. augustā Pālē. Traģiski viņa dzimšana saistīta ar mātes un dvīņu brālīša miršanu pie radībām. Ģimenē jau divi dēli. Tā kā tēvam grūti audzināt 3 dēlus, jaunākā audzināšanu uzņemas viņa māsa. Laukos dzīvojot, tēva māsa zēnu nav lutinājusi, bet gan nodarbinājusi dažnedažādos darbos. Skolas gaitas sākas pagasta skolā, pēc kuras beigšanas viņš iestājas komercskolā. Vecākais brālis, daudz vecāks par Edgaru, strādā kā mežsargs. 1941. gadā brāli izsūta uz Sibīriju, kur viņš arī mirst. Brā|a izsūtīšana ir iemesls, kādēļ Edgars brīvprātīgi piesakās armijā. Cīnoties netālu no Leņingradas, viņu ievaino un pārved uz slimnīcu Rīgā. Edgara otrs brālis un viņa divi brālēni krīt kara laukā. Pēc iesaukšanas pavēles 1944. gadā, Edgaru aizsūta uz Vāciju apmācībās. Pēc apmācībām 1944. g. decembrī Edgars piesakās braukt atpakaļ uz Latviju. Pēc brīvprātīgas atgriešanās viņu ieskaita 19. latviešu divīzijā. 1945. gada kaujā pie Tukuma viņu atkal ievaino. Kara beigas viņš sagaida slimnīcā Vācijā. Pēc tam nonāk angļu gūstā. Pēc atbrīvošanas dzīvojis Flensburgas un Antverpes latviešu nometnēs. Tur sākas rosīga gaidu un skautu dzīve, kur Edgars iepazīstas ar vadītāju Regīnu Pavasari un Intu Briedi (toreiz mazu meitenīti). Edgars bija iestājies skautos jau Latvijā 1938. gada februārī un šogad viņš varēja svinēt 70 gadus skautu gaitās. Skautošana bija viņa dzīves piepildījums. Liekas, ka bērnībā neiegūto mīlestību viņš dāvāja zēniem, kurus viņš vadīja un kuri arī viņu cienīja un mīlēja. Skautu organizācijā Edgars tika apbalvots ar Baltās Lilijas un Pelēkā Vilka zīmēm - augstākie apbalvojumi latviešu skautu kustībā. Pildījis LSP (latviešu skautu priekšnieka) amatu, ilgus gadus darbojies skautu pilnvarnieku padomē, bijis Kanādas latviešu skautu jendas priekšnieks, jendas skautu nozares vecākais un ilggadējs Aiviekstes 39. skautu vienības priekšnieks. Mūža otrajā pusē Edgars jau bija ģimenes cilvēks, kas sniedza viņam savu lielāko mīlestību, it sevišķi mazdēli Ārons un Zenons. Viņa labestība un mīlestība paliks vienmēr ģimenes atmiņās. Latviešu sabiedrībā Edgars darbojās Hamiltonas Daugavas Vanagos, izpildīdams gan valdes priekšsēža, vietnieka un sekretāra amatus. Amatus pildījis arī Kristus draudzē, vienmēr apzinoties savus pienākumus un ievērojot kārtību darbā. Dievs bija viņa dzīves vadītājs. Ar Dieva vārdu viņš cēlas, ar Dieva vārdu gūlās. Sērotāji piepildītajā Kristus draudzes dievnamā, ieskaitot skautus, gaidas un viņu vadītājus, bija nākuši, lai nodotu pēdējos sveicienus Edgaram. Prāvests Ivars Gaide vadīja izvadīšanu, pieminot, ka draudzes darbā aizgājējs darbojies 15 gadus. Neskatoties uz piedzīvotām traģēdijām, Edgars savu dzīvi bija bagātinājis, kalpojot savai tautai, kādēļ arī nepārsteidza kuplās saimes teiktie atvadu vārdi. Par Edgaru skumst tuvinieki: dzīvesbiedre Gundega, meita Biruta ar vīru Stani Kvapisinski, mazdēli Ārons un Zenons, kā arī kupls radu pulks Kanādā, Latvijā un ASV, un ikviens, kas viņu pazina.

Avots: Latvija Amerikā, 03.05.2008