Alfrēds Kreicbergs

Dzimis 3.III (18.II pēc v. st.) 1914. Rīgā Felzera (Felser) f-kas atslēdznieka Alfrēda (Žanis Alfreds) Kreicberga (Jeannot Alfred Kreuzberg, 3.VII (21.VI pēc v. st.) 1887. Džūkstes pag. Lielaužos – 16.V 1943. Vjatlagā, Kirovas apg., PSRS) un rokdarbu veikala pārdevējas Zelmas Katrīnas Melānijas, dzim. Rēdlichs (Selma Catharine Melanie Redlich, 4.XII (22.IX pēc v. st.) 1887. Rīgā – VI 1971. Valdemārpilī), 3 bērnu ģimenē; māsa Irēna, prec. Sakne (12.I 1918. Ņižnijnovgorodā, Krievijā – VII 2007. Talsos) un māsa Zigrīda, prec. Siliņš (23.VIII 1921. Jelgavā).

I pasaules kaŗa laikā 1915., kad fronte tuvojusies Rīgai, kā Felcera f-kas strādnieka ģimene, tikuši evakuēti uz Ņižnijnovgorodu, Krievijā.

1921. ģimene atgriezusies Latvijā, apmeties uz dzīvi pie vectēva Jelgavas apr. Džūkstes pag. Lielaužos.

Vēlāk, kad tēvs dabūjis darbu savā specialitātē, ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu.

Mācījies un beidzis Rīgas 8.psk. 2 kl.

1925. tēvs mantojis Lielaužu mājas Džūkstes pag. netālu no Dobeles; ar ģimeni pārcēlies un Lielaužiem.

Mācījies un 1928. beidzis Džūkstes psk.

No 6.IX 1928. līdz 10.VIII 1932. mācījies Valsts Jelgavas Lauksaimniecības vsk. un beidzis vsk. pilnu kursu.

Mācību laikā Jelgavas valsts Lauksaimniecības vsk. 1928. iestājies Viestura Sav-bā.

No 15.X 1932. līdz 15.IX 1935. un no 15.IX 1936. līdz V 1938. stud.agr. LU Lauksaimniecības fak. Lauksaimniecības nod. (matr. nr.17394).

No 1935. līdz 1936. pildījis obligāto kaŗadienestu Latvijas armijā, dienējis 9.Rēzeknes k.p. No dienesta atvaļināts kpr. dienesta pakāpē.

LU praksē strādājis Laidzes lauksaimniecības sk., kur iepazinies ar savu nākamo sievu.

10.V 1938. nokārtojis valsts eksāmenus LU Lauksaimniecības fak. un studijas beidzis ar agr. kvalifikāciju.

Bijis LZS biedrs.

No 1939. strādājis par Talsu apr. Vandzenes pag. agr.; šo darbu turpinājis arī 1.pad. okup. laikā 1940.

Kā mērnieks piedalījies pad. okup. varas org. zemes reformā Talsu apr.

Baidoties no vācu represijām 1941. devies līdzi bēgošajai SZSA.

Dzīvojis Valkā, vēlāk atgriezies atpakaļ Talsos.

Vācu policijas arestēts par piedalīšanos zemes reformā; 3 mēn. bijis apcietinājumā Talsu koncentrācijas nometnē.

Pēc Džukstes pag. vec. galvojuma 26.IX 1943. no apcietinājuma ticis atbrīvots.

Līdz 11.IV 1944. dzīvojis Lielaužos, kur nodarbojies ar lauksaimniecību.

11.IV 1944. tiek mobilizēts Latv. leģiona 19.div. 42. Strēln. pulkā, dienējis 15.  Apmācības un rezerves brigādē (arī 15. mācību brigādes 15. Apmācības un rezerves bat. 1.kadru rotā); bijis nod. kom-ris.

Piešķirta SS-Hscha. dienesta pak.

No 12.VIII 1944. dienējis Ivanova bat.

No 4.X 1944. dienējis 42. SS grenadieru pulka (1. latv.) 4.rotā.

Ievainots kaujās ar SZSA pie Jelgavas; nosūtīts uz Rīgu, kur ārstējies līdz 13.VIII 1944.

Vēlāk piedalījies kaujā pie Apes un Dobeles, kur 16.X 1944. atkārtoti ievainots.

No 10.XI 1944. dienējis 15. SS apmācības rezerves bat.

Pēc iznākšanas no kaŗa hospitāļa dezertējis un līdz kapitulācijai slēpies pie ģimenes Zantes pag. Ērgļu mājās mežā.

Pēc otrās pad. okup. kā militārpersona ticis nosūtīts uz savākšanas punktu.

1944. rudenī pad. varas arestēts.

6.VII 1945. dep. uz PSRS IeM Vostoklaga nometni Sovgavaņā.

Izsūtījumā saslimis, bet atradušies galvotāji, kuŗi paziņojuši par Kreicberga dalību pad. zemes reformā Latvijā, tāpēc 13.VIII 1946. ticis atbrīvots no apcietinājuma un atlaists atpakaļ uz Latviju.

Izsūtījuma rezultātā saslimis un slimojis ar dzelteno kaiti.

Strādājis par agr. Ārlavas MTS.

1950. strādājis par Talsu MTS vec. agronomu.

Ārstējies no aknu vēža un ticis operēts P. Stradiņa Republikāniskajā klīniskā slimnnīcā Rīgā.

Miris 15.II 1951. Talsu raj. Lībagu ciema Purkalnos. Apglabāts Valdemārpils pils. kapos.

30.X 1938. Džūkstes ev. lut. bazn. salaulājies ar Francijas pavalstnieci Vilhelmīni (Helma) Jūliju Klauzels (15.III 1916. Valdemārpilī (Sasmakā) – 7.III 1977. Valdemārpilī). Ģimenē ir 6 bērni: meitas Māra, prec. Jēkabsone (17.I 1940. Talsos), Rūta, prec. Konovalova (21.IV 1941. Talsos), Daina, prec. Rempe (16.VIII 1942. Dobelē), Zinta, prec. Usiškina (15.II 1944. Dobelē), Ieva, prec. Jēkabsone (31.VII 1945. Dobelē) un dēls Jānis (15.IX 1947. Valdemārpilī – 20.I 1985. Valdemārpilī).

Luterticīgs; bijis Rīgas ev. lut. Miera dr. loceklis.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica uzņemts 1933.II sēmestrī, Visp! k!ts 2.X 1933. Kr!t! F. Treijs, kr!m! R. Veldre. Spec! k!ts 24.X 1934. Balsstiesības ieguvis 4.II 1935. K!tā ievēlēts par s/l ref! vak! vad. B!fil! no 1938.II.

 

LVVA, P-180.f., 5. apr., 316.l., 36.-37.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 2.l., 134., 135.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 7.l., b.p.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 10.l., 87.-88.lp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 17052.l.,

LVA, 1821.f., 1.apr., 54421.l.,

Žurnāls Atpūta nr.707, 20.V 1938. Latvijas ūniversitātes lauksaimniecības fakultāti beigušie, 21.lpp.,

Mazmeitas Līvas Jēkabsones-Zolnerovičas dati no ģimenes archīva, 2000.,

Aizvestie. 1941.gada 14.jūnijs. LVA, Rīga: SIA Nordik, 2001, -804.lpp., il., 257.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005, 61., 101., 117., 264.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica’s Filistru biedrība, Rīga 2015, 54., 72., 119., 370.-371., 433., 631.lpp.,

Meitas Ievas Jēkabsones dati no ģimenes archīva, 6.V 2015.,

Album Fratrum Academicorum MMXVII. Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2017. Sast. Kārlis Līdaka, Fraternitas Academica’s Filistru biedrība, Rīga 2017, 56., 74., 127., 419.-421., 491., 715.lpp.,

13.lp. nr.98 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/30/book/463.html,

475.lp. nr.998 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/238/book/5811.html,

http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_rist1888n02|article:DIVL42|page:7|query:Selma Redlich Selma|issueType:P