Alma Alužāne

Minsteres latviešu ģimnāzijas skolotāja.

Alma Alužāne dzimusi 1910. gadā un bērnību pavadījusi Jaunkurpnieku mājās, netālu no Smiltenes. Šīs mājas Loberģu muižas barons dāvājis viņas tēvam par uzticīgu kalpošanu, savukārt mātes ģimenes saknes meklējamas Vijciema meža ielokā, Gaujmalā, Lēģerīšos. Kad Almas Alužānes vecāki uzsāka kopdzīvi, nekā cita viņiem neesot bijis kā čaklas rokas un darbaprieks. Tēvs ļoti mīlējis mūziku un pašmācības ceļā bija iemācījies spēlēt vijoli, akordeonu un klarneti, dziedājis korī un uz to mudinājis arī bērnus.   

Alma Alužāne mācības uzsāka Priežkalna pamatskolā, tad studēja  Jelgavas Valsts skolotāju institūtā un ar ļoti labām sekmēm to beidza 1931. gadā. Nebija viegli atrast darbu, tāpēc pāris gadus nācās nostrādāt Trikātas pagastā par mājskolotāju. Vēlāk Almai laimējās dabūt skolotājas darbu Krāslavas valsts pamatskolā, tad -  Kalkūnes pamatskolā, kur nostrādāti gandrīz desmit gadi. Kaut arī alga bijusi neliela, viss darīts ar prieku,  ar apziņu, ka tiek celta Latvijas labklājība.

Kad Latvija tika okupēta, darbs skolā Almai Alužānei vairs nesagādāja prieku. Otrā pasaules kara laikā viņa gan turpināja darbu izglītības jomā, taču abi ar vīru ( ar Alfrēdu Alužānu Alma salaulājās 1943. gadā) saprata, ka, tuvojoties krievu armijai, nāksies Latviju atstāt. 

Alma Alužāne ar ģimeni devās uz Vāciju un 1944. gada oktobrī nonāca Gotenhāfenas ostā. Kaut arī visai drīz izdevās dabūt darbu pienotavā Dēdenhauzenā, sadzīves apstākļi bija ļoti smagi. Tur piedzima Alužānu ģimenes pirmā meita Maira. Kad dzīvesbiedrs Alfrēds pārnāca no kara,  ģimene pārcēlās uz Volterdingenu Lineburgas tīrelī. 1947. gadā piedzima otra meita Baiba. Ģimene pārcēlās no nometnes uz nometni un dzīvoja ļoti pieticīgos apstākļos, jo Alfrēda veselība bija smagi cietusi kara laikā. Tomēr viņš atrada darbu firmā, kur vajadzēja rakt grāvjus ūdensvadiem un kabeļiem. Kad dēls Mārcis, kurš piedzima 1951. gadā, bija paaudzies, arī Alma sāka strādāt pie kāda dārzeņu audzētāja.

1957. gadā Alma Alužānei laimējās dabūt darbu Minsteres Latviešu ģimnāzijā un atkal kļūt par skolotāju. Tika uzcelta ģimenes māja, meitas Maira un Baiba beidza ģimnāziju, abas izstudēja: Maira - farmāciju, Baiba -  medicīnu. Diemžēl dēls Mārcis dzīvi beidza traģiski. Vīrs Alfrēds aizgāja Aizsaulē 1995. gadā.

Alma Alužāne strādāja skolā līdz 65 gadu vecumam, kad bija jāiet pensijā. Taču arī pēc tam vēl pāris gadus viņa nespēja šķirties no savas iemīļotās profesijas.

Taču Latvija Almai Alužānei ilgi bija neaizsniedzama sapņu zeme. Kad viņai beidzot radās izdevība nokļūt Tēvzemē, vecāki jau bija Aizsaulē, arī dzimtas mājas izpostītas.

Svinot savu 100 gadu jubileju, Alužānes kundze vēl aizvien nepārstāja domāt par savu dzimto zemi, un dāvanas vietā aicināja radus un draugus ziedot vienai stipendijai. Pateicoties šim aicinājumam, Almas Alužānes 100 gadu jubilejas stipendiju vienu gadu saņēma topošā skolotāja Daiga Demitere no Liepājas.

Diemžēl 2011.gada decembrī fondu sasniedza sēru vēsts - Alma Alužāne 101 gada vecumā aizgāja mūžībā. Lai godinātu Almas Alužānes piemiņu, viņas bērni ziedoja līdzekļus gada stipendijai.