Kārlis Neilis
Lutriņos, Kurzemē dzimušais mākslinieks uz mūžu aizvēra savas krāsu meistara acis ziedu un mākslu pārpilnajā Mocarta pilsētā, Zalcburgā 1991.gadā. lebraukdams šajā skaistajā, kara neskartajā Austrijas pērlē 1944. gada beigās ar dzīves biedri Liliju un meitiņu Daci, viņš to bija skatījis un izjutis diendienā vairāk kā pusi sava 84 gadu garā mūža. Taču savas dzīves ražīgākos gadus pavadījis Tukumā, atstādams šajā Kurzemes mazpilsētā neizdzēšamu pēdu. Tukumā audzis, gājis skolā, vērojis dabu un cilvēkus. 1932. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Ģedarta Eliasa meistarklasi. Mācījies pie Tones, Miesnieka, Kugas un citiem. Atgriežoties Tukumā, tūlīt pievērsis sev uzmanību visā Latvijas mērogā. Viņa impresionistiskie gleznojumi ar mātes un bērna variācijām, ziediem un citām tēmām tika izraudzīti visās Kultūras fonda rīkotajās ārzemju izstādēs. 1936. gadā t.s. Romas prēmijas sacensībā viņa darbs «Mākslinieka darbnīca" ieguva trešo vietu aiz Eduarda Kalniņa darba "Plostnieki" un Arvīda Egles „Tirgus Rēzeknē." Jau kopš Akadēmijas laikiem Neilis bija Mūksalas mākslinieku biedrības biedrs. Trīsdesmito gadu vidū kopā ar Leonīdu Āriņu, Ansi Artumu un vēl dažiem Tukuma māksliniekiem viņš nodibināja Tukuma mākslas muzeju - pirmo tāda veida kultūras iestādījumu provincē. No 1941. - 1944. gadam Kārlis Neilis strādāja par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Tukuma ģimnāzijā un Komercskolā. Kā skolotājs viņš pavēra mums, viņa skolniekiem, acis skatīt mākslas skaistumu un tās vērtību katra cilvēka dzīvē. Pēc personīgas traģēdijas pārvarēšanas trimdas sākumā (pirmās sievas nedziedināmā slimība) viņš vēlāk ar otrās sievas Iraidas atbalstu un gādību varēja atkal nodoties glezniecībai un jauniem meklējumiem. Viņi bieži ceļojuši uz vietām, kur saglabājušies primitīvie zīmējumi uz smilšakmens sienām. Šos iespaidus mākslinieks mēģināja iemiesot savos darbos, jaunās formās. Viņš arī sāka nodarboties ar pusabstrakto atspulgu, vērodams apkārtni it kā daudzveidīgu atspīdumu stiklā. Ar draugu un bijušo skolnieku palīdzību K. Neilim izdevās trimdā sarīkot vairākas personālizstādes Eiropā un Amerikā. Kādus pārdesmit darbus kā novēlējumu ieguva Valsts Mākslas muzejs Rīgā. Daudz darbu atrodas privātās kolekcijās gan Latvijā, gan ārpus tās. Bez glezniecības Kārlis Neilis arī nodarbojās ar rakstniecību, rakstīdams par dažādiem mākslas jautājumiem periodikā. Daudzi viņa ceļojumu apraksti vēl neiesieti 400 lappušu manuskriptā, bet viņa interesantā grāmata par saviem laika biedriem - „Tie trakie gleznotāju gadi" - ar bijušo Tukuma vidusskolnieku atbalstu iznāca 1986. gadā uz mākslinieka 80 gadu dzimšanas dienu. Grāmatai bija liels pieprasījums. Otro izdevumu solījās publicēt Liesmas izdevniecība Rīgā. Pats autors apmēram gadu pirms savas nāves paspēja vēl uzrakstīt Latvijas izdevuma priekšvārdu. Gleznotāju Kārli Neili piemin viņa laika biedri, Tukuma ģimnāzijas un Komercskolas bijušie audzēkņi, mākslinieki šeit un Latvijā un viņa mākslas cienītāji visā pasaulē.
Avots: Lavju māksla, 01.01.1992
2002.gadā pārbedīts Rīgas Meža kapos.
Keine Orte
Name | Beziehung | Beschreibung | ||
---|---|---|---|---|
1 | Iraida Neile | Ehefrau | ||
2 | Lilija Neile | Ehefrau | ||
3 | Kurts Fridrihsons | Bekanntschaft | ||
4 | Erna Geistaute | Kommilitone |
Keine Termine gesetzt